Eksperts skaidro, kādām precēm Latvijā cenas pieaugs visvairāk: "Trešais pandēmijas vilnis neradīs paniku veikalos"

Turklāt, izteiktāks kāpums būs augstākās kvalitātes precēm, piemēram, pārtikas produktiem ar pievienoto vērtību – bioloģiskajiem un ekoloģiskajiem produktiem, uzskata Ekonomikas un kultūras augstskolas studiju programmas “Aprites ekonomika un sociālā uzņēmējdarbība” direktors, ekonomists, Eiropas Komisijas eksperts Edgars Čerkovskis.

Milzīgs cenu kāpums nav gaidāms. Visas ekspertu prognozes liecina, ka trekno gadu “uzrāviens” neatkārtoties. 2020. un 2021. gadā vērojama izteikta deflācija, ko radījusi pandēmija, un sabiedrība lielā mērā ir pieradusi pie šī cenu līmeņa, tomēr 2022. gadā gaidāma ekonomikas augšupeja, kas ietekmēs arī cenas. Eksperti lēš, ka, iespējams, piedzīvosim lielāko IKP izaugsmi pēckrīzes periodā. Disbalanss finanšu tirgos nebūs un cenu pieaugums dažādām pārtikas precēm būs samērā mērens, robežās no 2% līdz 3,5%, tomēr patērētāji to, protams, izjutīs.

Alternatīvie resursi un tehnoloģiju ietekme

Nenoliedzami, cenu pieaugums sagaidāms arī dabas resursu un dažādu ražošanas procesā nepieciešamo materiālu jomā, piemēram, plastikāta materiāliem aptuveni 12%, papīram – 12%, elektrībai – 42%, tomēr šajā kontekstā jāraugās arī uz iespējām – uzņēmumi, kuri izmantos alternatīvos resursus vai aizvien vairāk pilnveidos tehnoloģiskos procesus, būs ieguvēji. Ne tikai uzņēmumi, bet arī viņu klienti – patērētāji. Otrreizējās pārstrādes stikls, papīrs, plastmasa utt. Igaunijā jau šobrīd ceļu būvē tiek izmantotas pārstrādātas auto riepas, savukārt vairākās pasaules valstīs ražošanā tiek izmantots arī otrreiz pārstrādāts ūdens. Latvijā pagaidām nav tik spilgtu piemēru, tomēr mūsu ražotājiem ir visas iespējas. Viens no veiksmīgākajiem piemēram ir Dānija, kur, pateicoties plašai tehnoloģiju izmantošanai, dažādās preču grupās ir salīdzinoši zemas cenas.

Augstas kvalitātes produkti un zīmolu preces

Runājot par cenu pieaugumu Latvijā, jāpiezīmē, ka vidējā inflācija būs visās nozarēs – visās produktu grupās. Visstraujāk augs cenas pārtikai ar augstu pievienoto vērtību – bioloģiskajai un ekoloģiskajai pārtikai. Protams, zināms cenu pieaugums būs arī Latvijā pirktākajām precēm - dārzeņiem, piena produktiem, olām, maizei un alum (šīs preces saglabā popularitāti arī pandēmijas laikā). Ņemot vērā, ka mūsu sabiedrība lielākoties iedalās divos slāņos (iztrūkst vidusslānis), jāuzsver, ka sabiedrības daļa, kas iegādājas lētākas pārtikas preces, straujas cenas izmaiņas nejutīs vai jutīs ļoti minimāli. Straujākas izmaiņas būs zīmolu precēm, kā arī tehnoloģijām.

Degvielas cenas ilgtermiņā samazināsies

Daudzi šobrīd ir nobažījušies arī par degvielas cenām – šajā kontekstā gribētu uzsvērt, ka degvielas cenu jautājums jāskata ilgtermiņā. Šobrīd tās, protams, augs un, ņemot vērā, ka lielai daļai uzņēmumu degviela veido būtisku izmaksu pozīciju, tas ietekmēs arī dažādu preču cenas, tomēr jāņem vērā kāds ilgtermiņa faktors – ES uzņemtais kurss uz elektrotransporta izplatību. Plānots, ka 2050. gadā ES nebūs automobiļu ar fosilā kurināmā dzinējiem. Pieaugot pieprasījumam pēc elektrotransporta, samazināsies nepieciešamība pēc fosilā kurināmā un tā cenas kritīsies. Šīs pārmaiņas gan prognozētas 10 – 15 gadu griezumā, un vēsturiski tieši tā notika arī ar akmeņoglēm.
 

Trešais pandēmijas vilnis neradīs paniku veikalos

Daļā sabiedrības pastāv bažas, ka rudenī varētu atkārtoties mājsēde un tas ietekmētu cenas precēm un pakalpojumiem. Arī šajā aspektā gribētos viest skaidrību – pirmā vīrusa viļņa laikā sabiedrība nebija sagatavojusies, strauji pieauga pirkumu apjomi konkrētām preču grupām un arī cenas, piemēram, griķiem. Otrajā vilnī sabiedrība reaģēja daudz mierīgāk – apmeklēja veikalus ierastajā režīmā, atturējās no paniskas pirkšanas u.tml. Tāpēc nebija vērojamas arī straujas cenu svārstības. Ja piedzīvosim trešo pandēmijas vilni, tad ar lielu varbūtību tas nāks bez cenu izmaiņām, jo sabiedrība kopumā jau ir pielāgojusies dažāda līmeņa ierobežojumiem.

Cenu pieaugums bez pārspīlējumiem

Kā jau minēju, cenu pieaugumu izjutīsim 2022. gada otrajā pusē vai 2023. gadā, tomēr sabiedrība veiksmīgi adaptēsies. Un pieaugums būs bez pārspīlējumiem, pateicoties monetārajai politikai. Jāņem vērā, ka krass cenu pieaugums iespējams tikai pie milzīga ekonomiskā izrāviena, piemēram, IKP pieauguma par 12%, kāds bija vērojams treknajos gados. Tad strauji pieauga algas un arī uzņēmēji atbilstoši paaugstināja cenas. Šobrīd IKP aug aptuveni līdz 5%, kas ir normāli. Monetārā politika, ko īsteno Eiropas Centrālā banka un Latvijas banka, nodrošina iespēju izvairīties no “milzu lēcieniem”. To sekmē arī Fiskālās disciplīnas likums, tāpēc panikai nav pamata.