Ko ierindas pilsonim nozīmēs dabas resursu nodokļa celšana?

Autors: Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs

Tomēr tas nenozīmē, ka iedzīvotāju rēķini par atkritumu apsaimniekošanu neizbēgami dramatiski pieaugs – daudz kas ir atkarīgs no pašiem, un varbūt gaidāmais tarifu palielinājums ir iemels pārskatīt savus paradumus un optimizēt mājsaimniecības atkritumu apsaimniekošanas risinājumus.

Apmēram 50–70% atkritumu apsaimniekošanas tarifa, kas parādās klientu rēķinos, veido izdevumi par sadzīves atkritumu noglabāšanu poligonā. Tie sastāv no divām komponentēm: dabas resursu nodokļa, kam visā valstī ir vienota likme, un tā poligona izmaksām, kas katrā reģionā pieņem atkritumus noglabāšanai. Ja viena no šīm komponentēm sadārdzinās, atkritumu apsaimniekošanas operatoriem ir būtībā spiesti veikt izmaiņas arī savās cenās, par attiecīgā sadārdzinājuma tiesu palielinot atkritumu apsaimniekošanas maksu. 

Latvijā nu jau vairākus gadus spēkā ir likuma punkts, kurā noteikts, ka dabas resursu nodokļa likme palielināsies katru gadu, lai sasniegtu Eiropas Savienības un Latvijas kopīgos “zaļos” mērķus. Būtībā šī likme ir kā instruments, ar kura palīdzību veicināt atkritumu šķirošanu: jo lielāks nešķiroto atkritumu apjoms, jo vairāk atkritumu nonāk poligonā un par to bargāk jāmaksā. Visās Eiropas Savienības dalībvalstīs tas nenotiek vienādi, piemēram, Lietuvā atkritumu apsaimniekošanas tarifs ir krietni zemāks, jo mūsu kaimiņi lēmuši dot priekšroku iedzīvotāju ērtībām, nevis ilgtspējības jautājumiem. Toties Latvija un daudzas citas valstis iekasē vairāk naudas, mudinot katru iedzīvotāju rūpēties par “zaļo” mērķu sasniegšanu, un šī nauda savukārt tiek novirzīta ilgtspējības un aprites ekonomikas veicināšanai, turklāt ļauj veikt visai objektīvu situācijas novērtējumu: jo mazāk naudas atkritumu apsaimniekotāji ieņem, jo mazāk atkritumu ir radījuši iedzīvotāji – vai arī čaklāk šķirojuši. 

Gaidāmais tarifu palielinājums ir iemels pārskatīt savus paradumus un optimizēt mājsaimniecības atkritumu apsaimniekošanas risinājumus.

Šobrīd Ministru kabinetā tiek izskatīta likuma versija, kas paredz noteikt dabas resursu nodokļa likmes pieaugumu par 30 eiro par vienu tonnu līdzšinējo plānoto 15 eiro par tonnu vietā, kam būtu jāstājas spēkā nākamgad. Ko tad īsti dabas resursu nodokļa celšana nozīmēs ierindas pilsonim? Ikmēneša rēķinā ir redzams, cik eiro kubikmetrā izmaksā atkritumu izvešana. Tas, kas jāpieskaita šai summai, ir 5% no dabas resursu nodokļa likmes sadārdzinājuma par katru sadzīves atkritumu izvešanu. 5% no 15 eiro ir 75 centi, bet no 30 eiro – jau 1,50 eiro. Tas ir aptuvens aprēķins, kas dažādos reģionos var atšķirties, jo jāņem vērā, ka arī poligoni piemēro dabas resursu nodokļa koeficientu, kas ir atbilstošs konkrētā poligona šķirošanas efektivitātei. Atkritumu apsaimniekotāji šīs cenas ietekmēt nevar.

Protams, kā jebkurai cenu celšanai, arī šai sekos savi izaicinājumi. 

Pirmkārt, tas, uz ko es gribētu aicināt ikvienu Latvijas iedzīvotāju, ir savlaicīga atkritumu šķirošanas un apsaimniekošanas paradumu pārskatīšana. Līdz 1. janvārim vēl ir pusotrs mēnesis laika, lai uzrunātu savu atkritumu apsaimniekošanas operatoru un lūgtu uzstādīt šķirošanas konteinerus, ja tādi nav pieejami dzīvesvietas tuvumā. Tāpat ir iespējams mainīt atkritumu izvešanas grafiku vai konteinera izmēru – šāda iespēja ir paredzēta katrā ar klientu noslēgtajā līgumā. Mūs gaida daudzu tarifu pieaugums, palielināsies maksa par elektrību, apkuri, un tā pa īstam tieši janvārī un februārī mēs to arī jutīsim. Risināt atkritumu apsaimniekošanas izaicinājumus tad var izrādīties nedaudz par vēlu: apsaimniekotāju kapacitāte, uzstādot dalītās vākšanas konteinerus, un šādu konteineru pieejamība noliktavā ir ierobežota; kurš pirmais pieteiksies, tas arī pirmais baudīs šķirošanas sniegtās priekšrocības, kamēr pārējie gluži vienkārši būs spiesti maksāt vairāk līdz brīdim, kad tiks pie saviem šķirošanas konteineriem. Ja privātmāju īpašniekiem tas ir stāsts tikai par pašu vajadzībām un izdarību, daudzdzīvokļu mājās situācija ir sarežģītāka – jāvienojas apsaimniekotāju, kā arī jāsolidarizējas ar kaimiņiem, un tas var aizņemt diezgan daudz laika, tāpēc aicinām to neatlikt uz 1. janvāri. 

Otra problēma, ar kuru, visticamāk, saskarsimies, būs negodprātīgu iedzīvotāju centieni ietaupīt, ievietojot sadzīves atkritumus dalītās vākšanas konteineros, kuru izvešana ir bez maksas. Diemžēl atkritumu apsaimniekotājiem šāda pieredze nav sveša. Tāpēc gribu jau laikus brīdināt, ka no 1. janvāra kontrole tiks pastiprināta. Jau tagad Pierīgā vairākas pašvaldības šo problēmu risina ar novērošanas kameru palīdzību, savukārt atkritumu apsaimniekošanas operatori pirms katras atkritumu izvešanas pārbauda sašķirotā materiāla kvalitāti. Ja tiek konstatēti lieli piejaukumi, šāds konteiners netiek izvests, vainīgajam īpašniekam, namsaimniekam vai juridiskai personai tiek piestādīts sods, un pēc tam šim konteineram pakaļ brauc sadzīves atkritumu mašīna, kas vēl vairāk sadārdzina visu procesu. Sadzīves atkritumu izmešana dalītās vākšanas konteinerā visās pašvaldībās ir sodāma rīcība, kas beigās izmaksā daudz vairāk nekā likumīga atkritumu izvešana. Turklāt daudzdzīvokļu namos tas ir jautājums arī par pieklājību un cieņu pret kaimiņiem, jo, piedrazojot citu kaimiņu rūpīgi sašķiroto, sodu maksās visa māja. 

Ja atkritumu šķirošanas infrastruktūra ir pietiekami laba un grafiks – atbilstošs jūsu vajadzībām, vēl viena iespēja, kā samazināt gaidāmo rēķinu, ir šķirot vairāk, izvēloties papildu dalītās vākšanas iespējas. Rīgā un Pierīgā jau gadu ir pieejama bioloģiskā šķirošana, kas apmēram par 40% var atvieglot sadzīves atkritumu konteineru – tieši tik liels parasti ir rīdzinieku bioloģiski šķirojamais sadzīves atkritumu apjoms. Jā, šos atkritumus arī izved par maksu, taču, atkarībā no apkalpošanas reģiona un tajā esošā operatora, izmaksas ir līdz pat trešdaļu zemākas.

Un, protams, nevajadzētu aizmirst par galveno iespēju – atkritumus neradīt. Daudzi cilvēki iepērkas internetā, un itin bieži gadās iepirkumu grozā ielikt vairāk nekā vajadzīgs. Internetveikalu “pienesumu” atkritumu kalna veidošanā redzam arī tekstila šķirošanā: konteineros nonāk arvien vairāk ļoti labu lietu, bet tas nozīmē, ka cilvēki pērk jaunu apģērbu pirkšanas pēc, nevis tāpēc, ka apģērbs patiešām ir novalkāts. Tie ir patēriņa paradumi, par kuriem jādomā katram Latvijas iedzīvotājam, sevišķi apstākļos, kad iepirkšanās interneta veikalos ir kļuvusi par izklaidi, jo citu izklaides iespēju nav.

Kā dzīvosim nākamgad, par ko patiešām maksāsim vairāk un kur izrādīsies, ka bailēm lielas acis, rādīs laiks. Taču pilnīgi skaidrs ir tas, ka atkritumu apsaimniekošanā mazāks rēķins ir pašu iedzīvotāju rokās. Vērsieties pie saviem operatoriem, izmantojiet visas iespējas, kas paredzētas līgumā, un negaidiet, kamēr jūs kāds uzrunās individuāli, jautājot, vai nevēlaties maksāt mazāk. Mazāks rēķins ir iespējams arī tad, ja cenas aug.