Ģimenes ārsts Ainis Dzalbs aicina zēnus saņemt vakcīnu pret CPV, kas 12 gadu vecumā ir bezmaksas

CPV ir grūti ārstējama infekcija, kas var izraisīt vairākus vēža paveidus, un agrāk tika uzskatīts, ka par to vairāk jādomā meitenēm. Tomēr šis vīruss nešķiro dzimumus, un tagad valsts radusi iespēju starp pusaudžiem pasargāt arī zēnus. “Zēniem ir pirmais gads, kad pilnīgi visi, kam ir 12 vai paliek 12 gadi, var bez maksas saņemt šo vakcīnu pie ģimenes ārsta – divas devas ar sešu mēnešu intervālu. Pieļauju, ka nākotnē, ja finansējums būs pietiekams un vakcīnas arī, varbūt varēsim piedāvāt tās zēniem citās vecuma grupās – 13, 14 gadus veciem,” ar cerību prognozē Ainis Dzalbs.

Kāda ir ģimenes ārstu loma vakcinēšanā pret cilvēka papilomas vīrusu un kāpēc ir svarīgi to darīt?

Mēs, ģimenes ārsti, līdzās pacientu nevalstiskajām organizācijām un citām ārstu apvienībām arī bijām starp iniciatoriem šīm izmaiņām Latvijā, ka arī zēni būtu jāvakcinē pret CPV. Šoreiz uzmanība ir vairāk zēniem, bet vispār ģimenes ārsti to ļoti uzsver gan zēniem, gan meitenēm. Vakcinācija kā tāda ir primārās veselības aprūpes jeb ģimenes medicīnas, ģimenes ārsta komandas kompetence. Tā ir arī pasaulē. Tāpat agrīna diagnostika arī ir viens no ģimenes medicīnas pamata uzdevumiem. Profilakse, agrīna diagnostika un hronisko pacientu novērošana. Protams, tas attiecas uz daudzām slimībām, piemēram, arī cukura diabēta agrīnu diagnostiku, pacientu novērošanu un profilaksi. Tāpat onkoloģisko saslimšanu agrīna diagnostika, onkoloģisko pacientu uzraudzība un profilakse – tas ir viens no ģimenes medicīnas lielākajiem izaicinājumiem. Domāju, ka ģimenes ārstam nav lielāka gandarījuma par savu darbu, ja viņš onkoloģisku saslimšanu ir novērsis vai to savlaicīgi atklājis un tādējādi izglābis cilvēka dzīvību vai pagarinājis viņa mūžu. 

Tādēļ mēs – ģimenes ārsti – esam atsaucīgi šai vakcinācijai, jo ar šo vakcīnu mēs varam būtiski samazināt noteiktas onkoloģijas lokalizācijas ar ļoti labiem un pārliecinošiem rezultātiem, turklāt drošā veidā.

Kā īsti izpaužas CPV?

Onkoloģisko risku un vakcīnas kontekstā tā ir runa par veidojumiem uz gļotādas – mutes gļotādā, kondilomām dzimumorgānu gļotādā, kas laika gaitā var rezultēties kā onkoloģiska saslimšana. Pavisam CPV ir ap 150 veidu, kur ne visi no tiem ir ļaundabīgi un agresīvi. Šie vīrusi atrodas gļotādu virspusē, tie nenonāk asinsritē, nenonāk dziļāk mūsu organismā, tādēļ mūsu imūnsistēma tos diezgan vāji atpazīst. Tāpēc vīrusi uz gļotādām var eksistēt gadu desmitiem ilgi, un vairošanās rezultātā tie netraucēti izraisa gļotādu bojājumus, kas savukārt ir saistīti ar onkoloģiskām slimībām. Vēsturiski pirmā lokalizācija, par ko šai kontekstā runājam, ir dzemdes kakla vēzis, par ko ir visvairāk datu. Vēlāk atklāja, ka 

šie vīrusi labprāt “dzīvojas” uz citādām gļotādām – mutes, rīkles, deguna dobuma gļotādās, dzimumorgānu gļotādās ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem, kā arī anālā apvidus gļotādās. 

Savukārt vakcīna ir vērsta konkrēti pret vēzi izraisošā CPV noteiktiem tipiem, lai organisms izstrādātu pret tiem antivielas un, jau saskaroties ar vīrusu, spētu to iznīcināt. Vakcīna, par ko tagad mēs runājam, ir deviņvalenta vakcīna. Tas nozīmē, ka tā ir vienlaikus pret deviņiem biežāk sastopamajiem vīrusa veidiem. Izpētīts, ka, piemēram, dzemdes kakla vēža iespējamību tā novērš par 90–95 procentiem. Nekā efektīvāka nav, lai tādos apmēros novērstu onkoloģisko saslimšanu. Tas ir ļoti būtisks un svarīgs ieguldījums jaunieša veselībā nākotnē. Vēl ir jāsaprot tas, ka dzemdes kakla vēzis nav vecu sieviešu vai pensionāru slimība. Šis audzējs izveidojas 10–15 gadu laikā no inficēšanās brīža. 
Kopumā saslimstība ar CPV izraisītām infekcijām Latvijā un vispār Baltijas valstīs ir ļoti augsta, arī šeit mēs esam “pirmajā vietā” Eiropas Savienībā. Likumsakarīgi arī onkoloģiskās saslimšanas mums ir biežākas nekā citur Eiropā.

Vai ir kādi vecuma vai dzimuma ierobežojumi?

Tur īsti nav ne vecuma ierobežojumu, ne dzimuma ierobežojumu, vienkārši pirmā klīniskā pieredze un pirmie pētījumi ar pārliecinošu efektivitāti bija par to, ka šis vīruss ir saistīts ar dzemdes kakla onkoloģiju, tāpēc vēsturiski sākotnēji vakcīna pret CPV skaitījās tāda kā “meiteņu pote”. Tomēr vīruss nesmādē nekādu gļotādu, nešķirojot dzimumu, un ar laiku tika atklāts, ka tas ir aktuāls arī zēniem. 

Pasaules Veselības organizācija šo vakcināciju iesaka veikt vecumā no 9 līdz 12 gadiem – abiem dzimumiem. Tas ir vecuma posms, kad vēl nav sākta dzimumdzīve un šī vakcīna varētu iedarboties visefektīvāk. 

Bet arī vēlākos vecuma posmos – pētījumu secinājumos tiek minēts līdz 26 gadiem – šī vakcīna labi pasargā. Ir dati, ka vēl vecākiem – aptuveni līdz 45 gadu vecumam – var būt ieguvums no šīs vakcīnas. Ģimenes medicīnas kontekstā pamatā pasaulē vairāk orientējamies tieši uz jauniešiem.
Meiteņu un zēnu vakcinēšanai nav lielas atšķirības, to parasti veic plecā. Dzimumiem gan atšķiras dažas onkoloģiskās saslimšanas, kuras šis vīruss var radīt. Agrāk arī vairāk uzskatīja, ka CPV vairāk ir seksuāli transmisīva slimība, kas arī varētu būt viens no galvenajiem izplatības ceļiem, tomēr CPV izplatās arī sadzīves kontaktu laikā. Uztverot to tikai kā seksuāli transmisīvu slimību, arī onkoloģija un vakcīna tiek mazliet tā kā stigmatizēta, tomēr mēs savā komunikācijā ar pusaudžiem un vecākiem akcentējam tieši to, ka šī ir pote, kas pasargā no onkoloģiskām saslimšanām, un inficēšanās ceļš var būt dažāds.

Kāpēc zēnus sāka vakcinēt vēlāk nekā meitenes?

Saskaņā ar infektologu informāciju vēsturiski pirmās vakcīnas, kas Latvijā bija pieejamas, bija tikai bivalentas un pasargāja tikai pret diviem CPV veidiem, kas galvenokārt izraisa dzemdes kakla vēzi. Kad tika ieviesta deviņvalentā vakcīna, kļuva par septiņiem vīrusa veidiem vairāk, starp kuriem ir arī tie tipi, kas audzējus biežāk izraisa vīriešiem, un tad tas jau bija tikai politiskās iniciatīvas trūkums. Pasaulē vakcinācija pret CPV norit jau kopš 2006. gada. Latvijā mēs kopš 2010. gada 1.septembra vakcinējām meitenes. Vēlāk nevalstiskās organizācijas – ģimenes ārsti, pacientu un vecāku biedrības – atkārtoti uzrunājām gan Veselības ministriju, gan Saeimas deputātus, ka mums ir jāiet laikam līdzi, ka mēs nedrīkstam diskriminēt vīriešus, ka pēdējos gados pieaug onkoloģiskās saslimšanas, tai skaitā ar CPV saistītās, un tika nolemts arī par zēniem.

Vai ir kādas īpašas riska grupas?

Īstenībā mēs katrs esam riska grupā, jo ar šo vīrusu varam saskarties savā ikdienā un nav skaidrs, kā mūsu organisms spēs ar šo infekciju cīnīties. Var meklēt analoģijas ar to pašu Covid-19 – cits 60 gadu vecumā tikai nošķaudās, cits 40 gadu vecumā nonāk intensīvajā terapijā pat bez būtiskām blakus slimībām. Turklāt, kā jau minēju, iekaisuma process var ilgt gadiem. Un, piemēram, 10 gadu laikā jebkuram no mums imunitāte var pavājināties kaut kādu faktoru vai apstākļu ietekmē, bet vīruss spēj izraisīt bojājumu. Nevar paļauties uz imunitāti 10–15 gadu periodā ar ilūziju, ka nekas ar mani nenotiks.