Demogrāfs Ilmārs Mežs: "Svarīgi, lai ģimenes, kas vēlas bērnus, nesajustos sodītas, nonākot nabadzības riskā vai tuvu tam"

Lūgts vērtēt nesen izskanējušos priekšlikumus dzimstības pieauguma veicināšanai (tautas ataudzes stratēģiju), demogrāfs sacīja: “Vai glāze ir puspilna vai pustukša? Viss atkarīgs no tā, vai cilvēks grib kaut ko uzlabot šajā politikā vai kritizēt.”

Ja no priekšlikumiem izvelk tikai dažus atsevišķus interesantākos vai kādam patīkamākos ģimenes atbalsta politikas uzlabošanas veidus, tie katrs atsevišķi, protams, nespēlēs izšķirīgu lomu, tāpēc Mežs uzsvēra, ka jārunā par visu atbalsta veidu kompleksu.

“Ir fakts, ka Latvija atpaliek no Eiropas Savienības vidējā budžeta procentuālā ieguldījuma savās jaunajās ģimenēs.

Līdz ar to mums ir daži varbūt labāki atbalsta veidi, piemēram, tā saucamā māmiņalga līdz bērna gadam vai pusotram. Tām sievietēm, kuras ir strādājušas, atbalsts ir pieklājīgs. Bet tās, kuras nav strādājušas, saņem tikai 171 eiro. Rezultātā valsts netieši atstāj novārtā tās sievietes, kam ir piedzimis bērniņš un kam nav bijušas iespējas nodrošināt sociālās iemaksas pirms tam.”

Jāsaprot, ka radikāli mainīt situāciju var tikai viss pasākumu komplekss. “Viens atsevišķs atbalsta veids nekādā ziņā nevar neko mainīt."

Svarīgi, lai ģimenes, kas vēlas bērnus, nesajustos sodītas, nonākot nabadzības riskā vai tuvu tam,  tāpēc ka tās izvēlējās otro vai trešo bērnu.

“Līdz ar to es ļoti atbalstu, ka šāda politika ir nepieciešama valstī. Šī stratēģija ir viens nopietns solis pareizajā virzienā. Bet, kad runājam par to, vai tā atrisinās demogrāfijas problēmas: nē, mums nav burvju nūjiņas, un demogrāfijas problēmas ne Latvijā, ne Eiropas Savienībā (īpaši Latvijā) nav iespējams vienkārši kaut kā atrisināt.”

Ilmārs Mežs norādīja, ka viens no pirmajiem attēliem dzimstības veicināšanas stratēģijā ir grafiks, kurā ir divas līknes. Negatīvā līkne, kurā samazinās jaundzimušo skaits, varētu piepildīties tad, ja mēs turpināsim dzīvot tās, kā tas ir noticis līdz šim.

Savukārt otru pozitīvo līkni mēs varētu sasniegt, ja visi plānotie atbalsta pasākumi tiktu apjomīgi ieviesti. Otrā optimistiskā līkne varētu tuvoties vidēji diviem bērniem ģimenē, bet nav zināms, vai mēs to sasniegsim. Realitātē mēs varētu plānot vidēji 1,7 vai 1,8, vai 1,9 bērnus uz ģimeni.

Visu interviju lasi ŠEIT.