Runā ar bērnu par drošību – tas var izglābt viņa dzīvību!

Skaties pats uz sevi!

Tieši vecāki veido bērna priekšstatu par pasauli un uzvedības noteikumiem tajā. Tāpēc svarīgas ir ne tikai sarunas par drošības jautājumiem, bet arī praktiskais piemērs. Ja vecāki ikdienā iet pāri ielai, kad luksoforā deg sarkanā gaisma, tad audzinoša saruna ar bērnu par to, cik svarīgi vienmēr ir ievērot drošības noteikumus, būs neefektīva. 

Ir vērts apdomāt, vai mēs paši ievērojam noteikumus tikai tad, kad citi to redz? 

Vai, braucot pie stūres, runājam pa telefonu? Vai cenšamies paspēt pārskriet pāri dzelzceļam brīdī, kad vilciens apstājies stāv pieturā? Vai šķērsojam dzelzceļa pārbrauktuvi, kad ir aizvērta brauktuve?

Pamani un paslavē!

Tas, kas ir pašsaprotams pieaugušajiem, var radīt apjukumu bērnam. Tāpēc ir būtiski ar bērniem runāt par drošības jautājumiem viņiem saprotamā veidā. Jo īpaši nozīmīgi ir stāstīt par to, ko no viņiem sagaida – kā ir jāuzvedas uz ceļa vai dzelzceļa tuvumā. Pirmsskolas vecumā apgūtās zināšanas par drošību un noteikumu ievērošanu bērnam būs pamats nākamajam vecumposmam, kad pamazām jāsāk patstāvīgas gaitas. 

Tas ir arī vecums, kad bērns pieaugušā teiktajā ieklausās, kad viņam patīk ievērot noteikumus un pat pārbaudīt, vai citi rīkojas pēc noteikumiem. 

Pieaugušā uzdevums ir pamanīt un paslavēt, kad bērniem ievēro noteikumus, jo tas motivēs arī turpmāk rīkoties atbilstoši.

Iemāci pagaidīt

Bērniem no septiņiem līdz vienpadsmit gadiem visbiežāk jāsāk doties uz skolu pašiem. Viena no iespējām, kā ar šāda vecuma bērniem runāt par drošību uz ceļa, ir maršruta iziešana kopā. 

Ja bērns ir impulsīvs, pārlieku aktīvs, viņa uzmanība ir viegli novēršama, tad ir stingri jāizvērtē, vai viņš ir gatavs ceļu uz skolu mērot patstāvīgi, jo īpaši tad, ja ceļā ir bīstami punkti, piemēram, pāreja bez luksofora, grūti pārredzama ceļa, kā arī dzelzceļa šķērsošana. 

Var izmanot sociālos stāstus, kopā noskatoties kādu filmiņu, kur tiek parādīts, kā pareizi uzvesties uz ielas vai dzelzceļa tuvumā. 

Vēl viena būtiska lieta – ja bērniem uz skolu ir jādodas ar vilcienu vai jāšķērso sliedes, viņiem jāzina, ka dzīvība vienmēr ir svarīgāka par nokļūšanu laikā. Labāk nokavēt vilcienu vai pagaidīt pie pārejas, kad tas aizbrauc, un tikai tad droši šķērsot sliedes.

Lūdz noņemt kapuci

Šajā vecumposmā ar bērnu var sākt runāt par sekām, kādas būs, neievērojot noteikumus, taču tas ir jādara viņam saprotamā veidā, bez biedēšanas. Pretējā gadījumā var rasties situācija, kad skolēnam, jau ieraugot vilcienu vai tuvojoties tam, rodas trauksme un ir bail. 

Spēcīgās emocijas un spiediens, ka ir jāiet un jāpaspēj, savukārt var radīt apjukumu un grūtības pieņemt atbilstošāko lēmumu situācijā.

Tāpat ir jāatgādina, ka viedierīču lietošana un dzelzceļš ir nesavienojami jēdzieni. Tas ir bīstami, jo novērš uzmanību un var nepamanīt vai nesadzirdēt vilcienu. Mēteļa kapuce ir jānoņem. Šie noteikumi attiecas arī uz pusaudžiem!

Stiprini pusaudža individualitāti

Savukārt ar pusaudzi vajag runāt tā: “Tu drīksti būt atšķirīgs! Tev nav jāskrien pakaļ vairākumam! Ja citi pārkāpj noteikumus, padomā pats, sargi sevi un tu, iespējams, pasargāsi vēl kādu! Jo īpaši dzelzceļa tuvumā.” 

Šī ziņa var tikt aiznesta tikai tad, ja vecāks patiesi ciena pusaudzi un ļauj viņam būt atšķirīgam arī citās jomās. Bērnam ir jādod vaļa jomās, kurās viņš var ar sevi droši eksperimentēt, tad mazināsies protests un vēlēšanās iet pret noteikumiem. 

Un vēl – vecākiem, runājot ar pusaudzi, būtu labāk vairāk jautāt nekā dot gatavas atbildes. 

Var ierosināt diskusiju par tematu, līdz ar to uzzināt, ko bērns par šo jautājumu domā. Ja vecākam tiek dota iespēja ko paskaidrot, tad svarīgi skaidrojumā ietvert, kāpēc tā būtu jārīkojas. Pusaudzis daudz labāk uztvers, ja runās par faktiem, piemēram, cik garš ir bremzēšanas ceļš vai kā kapuce ierobežo perifēro redzi, vai cik metru liela ir redzamība tumsā.

Vecāki var runāt ar pusaudzi par sekām, kādas var iestāties, ja brauc pāri sliedēm ar elektrisko skrejriteni, lieto viedierīces vai skaļi klausās mūziku dzelzceļa tuvumā. 

Aicinājums influenceriem

Lai gan šajā rakstā runāju par vecāku atbildību un veidiem, kā runāt ar bērniem un pusaudžiem par drošību, nenoliedzami, sava loma drošības veicināšanai ir arī sabiedrībai kopumā. Ir apsveicami, ka dažādas institūcijas rīko sociālās kampaņas, taču, manā ieskatā, šo tematu vajag aktualizēt arī tiem cilvēkiem, kurus mēs uzskatām par viedokļu līderiem. 

Apzinoties to lielo ietekmi uz bērniem un pusaudžiem, kāda pašlaik ir influenceriem, es aicinu ikvienu no viņiem savā sociālo tīklu saturā iekļaut arī jautājumus par drošību uz ceļa vai sliežu tuvumā! Tikai kopā mēs varam veidot sabiedrību, kurā bērni un pusaudži neuzmanības vai citu iemeslu dēļ neapdraudētu savu dzīvību.