Kā tu jūties ielās?
Šoreiz mani emuāri ir veltīti tam, lai mums augtu jauna, veselīga paaudze. Es vēroju pasauli. Es vēroju, kā pārvietojamies Rīgā, kā jūtamies šajā procesā un cik tas ir droši. Cik droši šajā pilsētā jūtas mūsu bērni, cik droši varam justies mēs paši. Es esmu viens no tiem, kas daudz staigā kājām un brauc sabiedriskajā transportā kopā ar bērnu.
Sastāvējies puķūdens
Ja gribat sev virsū
sastāvējušos puķūdeni vai bradāt pa to, pastaigājiet gar Āgenskalna
tirgu vietā, kur var nopirkt puķes! Ūdens pleķi uz asfalta. Un šāda
parādība te vērojama jau gadiem. Kā jums šķiet, kā jūtas šis vīrs,
kad viņam jāstaigā pa šo slapjumu un jājūt tā īpašais aromāts?
Blakus atrodas pietura, katru dienu te pārvietojas simtiem, pat
tūkstošiem cilvēku, arī bērni. Kā viņi jūtas? Kā jūtas vecāki un
bērni, ejot pa sasmakušu puķūdeni Rīgas ielās? Vai viņi jūt, ka
Rīgas pašvaldība rūpējas par viņiem? Rodas jautājums: vai
pašvaldība ciena savus iedzīvotājus?
Dzērāja pieskārieni
Jautājums par pasažieru sajūtām sabiedriskajā transportā ir aktuāls
tām sabiedrības kategorijām, kas ir viegli ievainojamas,
jūtīgas, kuras pašas sevi
nepietiekami var aizstāvēt, — tie ir bērni, vecāki ar bērnu, un
grūtnieces. Te redzams vīrs, vairāk nekā 100 kg smags, kurš ir
manāmi iereibis. Blakus sēž meitene. Šis vīrs viņu aizskāra. Blakus
ir konduktori, kuri par to neko nesaka. Man izdevās saorganizēt
pasažierus, paņemt vīru aiz auss un teikt: „Tu esi smags, bet mēs
tiksim ar tevi galā. Mēs izmetīsim tevi ārā, ja neliksi meitēnam
mieru.” Situācija tika atrisināta, bet tas nav īsti normāli, ka
cilvēkiem pašiem savā starpā jārisina šādi jautājumi, lai
aizsargātu sevi un citus pasažierus. Kā jūtas pasažieris Rīgas
sabiedriskajā transportā? Kā jūtas bērns Rīgas sabiedriskajā
transportā? Kā jūtas vecāki ar bērnu Rīgas sabiedriskajā
transportā? Un kā tur jūtas grūtniece?
Pieturā vietu nav!
Dzērājs pieturā. Tāda izskatās pieturvieta Rīgā — skaistu stiklota nojume ar soliņu un dzērāju, kas tur guļ. Ievērības cienīga kompozīcija. Ir teiciens: ja kalnos ir lauva, mērkaķi no turienes aiziet, ja lauva aiziet, mērkaķi ir atpakaļ. Tas atspoguļo, kas pašvaldībai ir svarīgāks — dzērājs vai likumpaklausīgs pilsonis, kurš ir samaksājis nodokļus. Pilsonis, kurš labprāt šeit piesēstu un atpūstos, gaidot autobusu.
Vēmekļi un atkal dzērāji
Un te var redzēt
aizdomīga paskata vīrus, kas aizņēmuši soliņu. Pārējie pasažieri
stāv, jo citur viņiem nav, kur palikt. Turklāt zeme ir pievemta.
Dzērāji ir bieža parādība sabiedriskajā transportā un pieturās. Ko
viņi tur dara? Guļ. Smird. Lieto alkoholu. Uzbāžas citiem. Runā
rupjības. Izsaka patoloģiskus piedāvājumus. Spļaudās. Vemj. Čurā un
kakā. Fiziski aizskar citus (no banālas uzgrūšanās līdz
neslēptai fiziskai vardarbībai).
Iekāp peļķē un izlasi transporta sarakstu!
Rīgas centrs. Gribu uzsvērt, ka tā nav Baltkrievijas
vai Polijas robeža, bet gan reiz par Eiropas kultūras galvaspilsētu
dēvētā Rīga. Transporta saraksts. Jūs noteikti interesē, kad
pienāks jums nepieciešamais transports. Bet paskatīties nav
iespējams, jo priekšā ir peļķe. Fotogrāfijā redzamajām sievietēm
nav kājās gumijas zābaku, ja viņas iekāps, saslapinās kājas, kā
viņas jutīsies? Kā jūtaties jūs, ja ir jāpazemojas un jākāpj peļķē,
lai uzzinātu transporta atiešanas laikus? Vai tā ir pašvaldības
politika attiecībā pret šīm sievietēm un citiem pasažieriem?
Sēdi uz dubļiem!
Paši pasažieri arī ir
drauds citiem pasažieriem. Piemēram, liekot kājas uz soliem. Šīs
kājas atnes smiltis, dubļus, spļaudekļus. To visu uznes uz soliņa,
un tur sēdīsies cilvēks ar savām tīrajām drēbēm. Kā jūtas cilvēks,
kuram faktiski jāsēž uz netīras zemes? Kas vispār notiek, ja
cilvēks nejūtas labi sabiedriskajā telpā? Cilvēka rīcība lielā mērā
ir atkarīga no pieredzes. Ja pret tevi agresīvi ir izturējušies
citi, arī tu izturēsies agresīvi.
Vai suns iekodīs?
Piejūras dabas parks.
Brīnišķīga vieta atpūtai. Suns jūtas ļoti labi, jo ir tikko
nokārtojis savas dabiskās vajadzības. Bet šajās smiltiņās
jāspēlējas arī bērniem. Kā jūs jūtaties kā vecāki vai vecvecāki,
kad jūsu mazulim jāspēlējas suņu mēslos? Tajos taču var būt dažādu
parazītu oliņas un tārpi. Bērnu nevar laist skriet un draiskoties,
jo pludmalē klaiņo suns bez uzpurņa, kas reāli var apdraudēt un pat
nogalināt bērnu.
Padomājiet pat to. Un atcerieties, ka jūs maksājat nodokļus, līdz
ar to jums ir tiesības no pašvaldības prasīt, lai viņi parūpējas
par jums un jūsu bērnu drošību.
Seksologs Arturs Šulcs, astoņgadīga dēla tētis