Esam šķīrušies. Kāpēc mans bērns protestē un strīdas?

Emocionāls siltums un atsaucība vecāku un bērnu attiecībās veido pamatu bērna turpmākajai labklājībai. Emocionāls siltums nozīmē, ka vecāks izprot un atsaucas bērna vajadzībām (tikt mierinātam, atbalstītam, pieņemtam, samīļotam un disciplinētam). Pēc vecāku šķiršanās bērns nevar būt vienlaicīgi kopā ar abiem no vecākiem, līdz ar to ir svarīgi abiem vecākiem turpināt regulāri un kvalitatīvi iesaistīties bērna dzīvē. Būtiski ir ar bērnu turpināt pavadīt laiku un runāt ar bērnu par viņa dzīvē notiekošo, tai skaitā viņa jūtām un vēlmēm. Abu vecāku iesaistīšanās lielā mērā ir atkarīga no šķīrušās vecāka spējas sadarboties ar savu bijušo partneri kopīgā bērna audzināšanā. Labu sadarbību bērna audzināšanā jeb līdzaudzināšanu (no angļu valodas vārda coparenting) varētu raksturot kā komandas saspēli, kur katrs no komandas spēlētājiem skaidri zina spēles noteikumus, ievēro tos, uzticas komandas biedram un respektē viņa nozīmi spēles iznākumā. 

Visbiežāk vecāku grūtības nošķirt savas jūtas pret bijušo partneri no bērna vajadzību apmierināšanas ir būtisks šķērslis līdzaudzināšanas attiecībām šķīrušos vecāku starpā.

Jo grūtāk pēc šķiršanās vecākiem ir savstarpēji komunicēt, jo augstāks risks bērnam tikt iesaistītam vecāku konfliktos atklātā vai slēptā veidā (t.s. triangulācija).
 

Biežāk novērotās slēpto konfliktu uzvedības:

•  kad viens vai abi izmanto bērnu kā informācijas sūtni otram, 
• izslēdz vai neiesaista otru vecāku lēmumos un aktivitātēs, 
• mēģina veidot koalīciju ar bērnu, kur viena vecāka spiediena rezultātā bērns nostājas pret otru vecāku. 

Vecāki, kas vairāk izmanto kādu no iepriekš minētajām uzvedībām attiecības ar savu bērnu novērtē kā mazāk emocionāli tuvas. Šāda šķīrušos vecāku apzināta vai neapzināta uzvedība nostāda bērnu mokošā un mulsinošā stāvoklī, kā arī pasliktina paša vecāka attiecības ar bērnu. Ilgtermiņā bērnam ar šādu pieredzi var rasties grūtības komunicēt ar vienaudžiem, veidot stabilas attiecības pieaugušā vecumā, kā arī var veidoties depresijas un trauksmes simptomi.
 

Latvijas Universitātē veiktā pētījumā (Vanaga & Martinsone, 2023) noskaidrots, ka šķīrušies tēvi attiecības ar saviem pirmsskolas vecuma bērniem novērtē kā mazāk emocionāli tuvas. Savukārt mātes attiecības ar bērniem novērtē kā emocionāli ciešākas, jo pētījuma grupā 40 % gadījumos bērns ikdienā dzīvoja pie mātes un ar tēvu tikās brīvdienās. Tas varētu nozīmēt, ka mātes ikdienā varētu izjust lielāku pienākumu slogu un emocionālo spriedzi, līdz ar to savas līdzaudzināšanas attiecības ar bijušo partneri uztvert kā mazāk atbalstošas. Savukārt, ja mātes ziņo, ka sadarbība ar bijušo partneri ir sekmīgāka, tad attiecības ar saviem pirmsskolas vecuma bērniem tiek vērtētas kā labākas.
 

Vecākiem šķiroties, īpašu nozīmi iegūst emociju pašregulācijas prasmes, jo mijiedarbībā ar bērnu jāspēj vienlaicīgi tikt galā gan ar savām, gan ar bērna emocijām un jūtām. 

Tie vecāki, kuri spēj labāk atpazīt emocijas, mainīt attieksmi pret emocijas izraisošo situāciju, būt attiecībās ar savu bērnu atvērtāki, spēj vairāk iesaistīties komunikācijā ar bērnu un paust emocionālu atbalstu. Savukārt, vecāki, kuri vājāk regulē savas emocijas, piedzīvo biežākus konfliktus ar bērniem un risku neapzināti iesaistīt bērnu savos konfliktos ar bijušo partneri.
 

Gan praktiķiem, gan pašiem vecākiem pēc šķiršanās būtu jāpievērš īpaša uzmanība, lai neiesaistītu bērnu savos konfliktos ar bijušo partneri, tādejādi pašiem pasliktinot attiecības ar savu bērnu. Svarīgi izglītot vecākus arī par to, kā emociju pašregulācija ikdienā palīdz pašam vecākam piedzīvot mazāk negatīvu un vairāk pozitīvu emociju un, iespējams, arī palīdzēt uzlabot attiecības ar bērniem.

Autori: Iveta Vanaga, Baiba Martinsone, 2023. gads 

Latvijas Universitāte, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, Psiholoģijas nodaļa Maģistra darbs: “Šķīrušos vecāku emociju pašregulācija, sadarbība bērna audzināšanā un uztvertā attiecību kvalitāte ar savu pirmsskolas vecuma bērnu”