Sievietes Latvijā saņem zemāku atalgojumu nekā vīrieši. Kā mainīt situāciju?

Tēma par sieviešu līdztiesību Latvijā ir daudzšķautņaina, pilna paradoksu, neatrisinātu problēmu un aizspriedumu. Sieviešu līdztiesība neietver tikai atalgojuma atšķirības, kaut gan tieši šie dati parasti izskan visskaļāk, jo ir visuzskatāmākie. Tas noteikti ir stāsts par profesionālo pusi – stikla griestiem, profesiju izvēli un aizspriedumiem. Tāpat jārunā par mājas darbu un aprūpes pienākumu sadali, par sieviešu darba slodzi un neapmaksāto darbu mājās, par viena vecāka ģimenēm un uzturlīdzekļu nemaksātājiem, sieviešu augstāko nabadzības risku. Un, galu galā, tā ir arī realitāte, kas saistīta ar fizisko un psiholoģisko vardarbību.

Nevienlīdzīgs atalgojums

Lai arī vienlīdzīga attieksme darba tirgū un vienlīdzīgas darba samaksas pamatprincipi juridiski jau sen ir nostiprināti gan Latvijas, gan Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos, šajās jomās Latvijā joprojām ir vērojamas problēmas. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informatīvais apskats “Dzimumu līdztiesība, 2023” , Latvijā sieviešu atalgojums no vīriešu atalgojuma atšķiras par 17,1%, padarot Latviju par visnevienlīdzīgāko valsti ES darba samaksas jomā. Salīdzinājumam – vidējais rādītājs ES valstīs bija 12,7%. 

Sievietes Latvijā tradicionāli strādā zemāk atalgotās nozarēs, piemēram, izglītība vai sociālā aprūpe. Taču proporcionāli lielākam sieviešu skaitam ir augstākā izglītība, kam vajadzētu līdzsvarot atalgojuma atšķirības. Latvijas Bankas ekonomistu aprēķini  tomēr apliecina, ka sieviešu vidējā stundas alga ir zemāka visās nozarēs un visās amatu grupās, neatkarīgi no izglītības līmeņa. 

Atalgojuma atšķirība veidojas pat tad, ja neņem vērā izglītības, nozares un amata sadalījumu. Tas nozīmē, ka būtiska ietekme ir aizspriedumiem atalgojuma noteikšanā. 

Jau pašlaik juridiski nav nekāda pamatojuma atalgojuma atšķirībām, taču valsts rokās ir vēl vairāki rīki. 2023. gadā ES tika pieņemta ES darba samaksas pārredzamības direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas citastarp nosaka, ka 2027. gadā uzņēmumiem ar vairāk nekā 150 darbiniekiem vajadzēs ziņot par atalgojumu atšķirībām starp dzimumiem. Direktīvas prasības vēl nav pārņemtas Latvijas tiesību aktos, un gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir atlikuši tikai divi gadi, lai sagatavotos prasību ieviešanai.

Viena vecāka ģimenes uz sieviešu pleciem

Atalgojuma atšķirības nav vienīgais izaicinājums sieviešu tiesību un līdztiesības jomā. CSP dati liecina, ka Latvijā no visām ģimenēm, kurās bērnus audzina viens vecāks, 83,6% tās ir sievietes, un tikai 16,4% bērnus vieni audzina vīrieši. Šim izaicinājumam pievienojas nākamais – pašlaik par 35 tūkstošu Latvijas bērnu uzturēšanu viena vecāka vietā maksā valsts. 90% gadījumu uzturlīdzekļu nemaksātāji ir vīrieši. Ņemot vērā, ka summa, ko valsts viena vecāka vietā maksā par bērna uzturēšanu, ir salīdzinoši maza, vairumā gadījumu bērnu audzināšana gan finansiāli, gan praktiski gulstas uz sievietes pleciem. 

Neapmaksātais darbs mājās un nabadzības risks vecumā

Papildus zemāk apmaksāta darba problēmai, uz sieviešu pleciem gulstas arī neapmaksātais darbs mājās. Latvijā joprojām pastāv salīdzinoši konservatīvi un stereotipiski uzskati par to, kam ir jārūpējas par māju un bērniem. Jaunākajā Novatore dzimumu līdztiesības barometrā  lielākā daļa iedzīvotāju (56%) pauda uzskatu, ka sievietei ir jābūt tai, kas uzņemas lielāko daļu rūpju par māju un bērniem, un 50% domā, ka tikai sievietei ir atbilstoši ņemt bērnu kopšanas atvaļinājumu. Uz jautājumu, vai, Jūsuprāt, Latvijā pastāv sieviešu un vīriešu vienlīdzība ģimenes dzīvē, ikdienas pienākumu sadalē, 67% vīriešu atbildēja – jā, un tāpat atbildēja tikai 38% sieviešu. Liela atšķirība vērojama arī atbildēs uz jautājumu, vai pastāv vienlīdzība bērnu audzināšanā: 57% vīriešu atbildēja jā, un tāpat atbildēja tikai 32% sieviešu. Mazināt aizspriedumus varam tikai ar izglītojošām un informatīvām aktivitātēm. Šobrīd, kad valsts jau ir spērusi ļoti nozīmīgu soli, nosakot bērna kopšanas atvaļinājuma nenododamo daļu, daudziem vīriešiem tā būs iespēja kaut nedaudz iejusties sievietes ikdienā un aizdomāties par to, vai bērnu kopšanas atvaļinājums tiešām ir uzskatāms par “atvaļinājumu”. 

Zemāki ienākumi darba dzīves laikā, darba stāža pārtraukumi bērnu kopšanas atvaļinājumu dēļ, atteikšanās no karjeras veidošanas ģimenes dēļ ir galvenie faktori, kuru dēļ sievietes vecumdienās ir pakļautas augstākam nabadzības riskam  nekā vīrieši. Šo risku mazinātu tieši atalgojuma atšķirību mazināšana dzīves laikā.
 

Tiesības var aizstāvēt tika tad, ja tās zina

Un pēdējais, bet ne mazāk svarīgais – Latvijas Bankas ekonomistu aplēses liecina - nedaudz vairāk kā 20% atšķirību sieviešu un vīriešu atalgojumā veido tā saucamās neizskaidrojamās komponentes, proti, atšķirības nav pamatotas ne ar izglītības līmeni, ne darbības jomu, ne ieņemamo amatu. Iespējams to pamatā ir diskriminācija un aizspriedumi par darbinieka dzimumu, kas bieži vien ir pilnībā nesaistīti ar cilvēka profesionālo sniegumu. Aizspriedumu maiņa prasa laiku. Savukārt diskriminācijas mazināšana ir atkarīga no mums pašiem – no spējas to atpazīt un gatavības rīkoties. Tiesībsarga pētījums  rādīja, ka gandrīz katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nezina, kur vērsties, ja pats/pati saskartos vai pamanītu diskriminējošo attieksmi pret kādu citu.

Tādēļ galvenais, ko var darīt lēmumu pieņēmēji, nevaldības organizācijas, darba devēji un ikkatrs Latvijas iedzīvotājs, ir regulāri sekot līdz reālajai situācijai, runāt par problēmām un tiesībām, izgaismot sliktos piemērus un izcelt labos, cīnīties ar aizspriedumiem mūsu galvās un darbos. 

Pavisam vienkāršs, ikdienišķs piemērs. Kad saslimst bērns, veltīt laiku un aprunāties ar sievu, kurš no vecākiem ņems slimības lapu, kā mēs ar šo situāciju tiksim galā kopā. Tāpat arī acu nepievēršana vardarbības gadījumos, redzēt tos, ziņot par tiem – mēs varam rūpēties par patiesu dzimumu līdztiesību katru dienu.

Izmantotā literatūra:

https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/labklajibas-un-vienlidzibas-raditaji/dzimumlidztiesiba/publikacijas-un-6
https://www.makroekonomika.lv/raksti/situacija-ar-sieviesu-un-viriesu-atalgojuma-taisnigumu-latvija-ir-sliktaka-neka-ierasts
https://www.makroekonomika.lv/raksti/situacija-ar-sieviesu-un-viriesu-atalgojuma-taisnigumu-latvija-ir-sliktaka-neka-ierasts
https://www.dazadiba.lv/wp-content/uploads/2024/03/Novatore_Barometrs-2024_PREZENTENTACIJA.pdf
https://www.lm.gov.lv/lv/media/18394/download
https://www.sif.gov.lv/lv/media/1233/download?attachment