Ikvienā bērnā slēpjas kāds talants – kā to atklāt un palīdzēt attīstīt?

Pirmsskola nereti ir kā mozaīka – katrs bērns ir atšķirīgs, ikviens ienes savus krāsu toņus un formas, veidojot kopējo bildi. Taču, lai šī mozaīka būtu patiesi skaista, ikviens tās elements ir jāpamana un jānovērtē. Tas nozīmē pievērst uzmanību gan
bērnu individuālajām stiprajām pusēm un talantiem, gan izaicinājumiem, palīdzot
bērniem tos pārvarēt, pauž Privātās pirmsskolas “CreaKids” filiāles vadītāja Kristīne Zvaigzne.

Talantu var atklāt ikdienas mācību procesā

Lai pamanītu un attīstītu bērnu talantus, nav nepieciešami sarežģīti testi vai kādas īpašas nodarbības, vajag vienīgi pievērst bērnam uzmanību un ieklausīties viņā. Tāpat svarīgi pamanīt, kāds ir bērns un kādā veidā viņam ir vieglāk uztvert jaunu informāciju. Ir bērni, kuriem ir spēcīga vizuālā uztvere, un visu jauno viņi labprātāk apgūst ar attēliem, videomateriāliem, diagrammām un zīmējumiem, savukārt ir bērni, kuri daudz labāk uztver un atceras stāstījumu.
 

Tas jāņem vērā gan pedagogiem, gan vecākiem, ikdienā strādājot ar bērnu. Svarīgi, lai bērns var apgūt jaunas lietas tieši tādā veidā, kāds viņam ir vispiemērotākais, jo tas vecina ne tikai izpratni, bet arī vēlmi mācīties. Un tieši šādā veidā var izpausties arī bērna paša talants – varbūt tā ir zīmēšana vai rokdarbi, kas sniedz bērnam iespēju parādīt sevi caur radītajiem darbiem, varbūt bērns ir labs stāstnieks, tāpēc var izpausties, piemēram, uzstājoties publiski u.tml.
 

Bērnu talantu attīstībā liela nozīme ir gan vecākiem, gan skolotājiem. Pedagogam jāspēj pielāgoties – atrast jaunus veidus, kā pasniegt informāciju, un radīt vidi, kurā bērns var brīvi izpausties. Arī rotaļas, sensorās aktivitātes un atbilstoša apkārtējā vidē var palīdzēt bērniem koncentrēties un attīstīt viņu spējas.
 

Nav sliktu bērnu

Pirmsskolā “CreaKids” strādājam ar bērniem mazās apakšgrupās, tas ļauj pievērst individuālu uzmanību ikvienam bērnam, saprast, kādas stiprās puses, talanti, vai kur ir nepieciešama papildu palīdzība. Bērnu nedrīkst dalīt kategorijās “labie”, “sliktie” vai “talantīgie”, “netalantīgie”.
 

Ikvienam bērnam ir savas stiprās puses, un ikviens bērns ir cilvēks ar savu unikālo pieredzi, ģimenes vidi un emocionālo bagāžu. Pirmskolā katrs bērns ienāk ar savu emociju “mugursomu”, pedagoga uzdevums ir tās izprast, uzklausīt, pamanīt un palīdzēt arī pašam bērnam saprast viņa sajūtas un emocijas. Svarīgi, lai bērni jau no pirmsskolas vecuma apzinātos, ka emocijas nav nekas slikts, tieši pretēji – ka tajās ir jāieklausās. Un, ja to dara gan vecāki, gan pedagogi, tas stiprina arī bērna pārliecību par sevi un apziņu, ka viņš ir personība.
 

Raudzīties uz bērnu kā vienotu veselumu

Pedagogam jāspēj redzēt bērnā ne tikai viņa uzvedību, bet visu bērna būtību – kā vienotu un brīnišķīgu veselumu. Saziņā ar bērnu ir ļoti svarīgi skaidri, bet mierīgi norādīt uz situācijām, kad uzvedība nav bijusi piemērota, vienlaikus palīdzot bērnam saprast, ka tas nekādā veidā nenozīmē, ka viņš ir slikts. 

Gan skolotājam, gan vecākam ir jāprot pateikt: “Man nepatīk šāda uzvedība,” nevis “Tu esi slikts,” tā skaidri paužot bērnam, ka, lai arī uzvedību ir nepieciešams uzlabot, viņš tiek pieņemts, novērtēts un mīlēts. Sajūta, ka viņi tiek mīlēti bez nosacījumiem, bērniem ir ārkārtīgi svarīga, neatkarīgi no viņu uzvedības. Īpaši izaicinošos brīžos ļoti labi noder iekļaujošā pieeja. Piemēram, pirmsskolā šādās situācijās bērnu var aicināt palīdzēt ar mazām aktivitātēm, kas apliecina, ka pedagogs viņam uztic kādu pienākumu – saklāt galdu, izdalīt materiālus vai piedalīties citos uzdevumos. Šāda pieeja ļauj bērnam sajusties nozīmīgam, mīlētam un piederīgam savai videi. Lai bērns augtu par pārliecinātu un laimīgu cilvēku, tas ir ļoti svarīgi.
 

Pozitīva saskarsme un atbalsts

Attieksme pret bērnu ir noteicošais faktors viņa attīstībā. Bērns jūtas droši un motivēts, ja pedagoga attieksme ir pozitīva un pieņemoša. Manā praksē ir bijuši dažādi piemēri, kad, atklājot bērna talantu, viņa dzīve kopumā mainījusies pozitīvajā virzienā. Kāda meitenīte grupiņā izcēlās ar savu fantastisko dziedāšanas prasmi. Vecāki sākotnēji fokusējās uz sporta aktivitātēm, taču, kad kopā ar mūzikas skolotāju pamanījām šo talantu un aicinājām meiteni uzstāties dažādos pirmsskolas pasākumos, arī vecāki sāka apzināties potenciālu un meitene sāka justies drošāka un pārliecinātāka par sevi. Tagad viņa aktīvi piedalās konkursos, gūstot labus rezultātus.
 

Atvērtība un individuāla pieeja ikvienam bērnam

Pedagogam jābūt ar atvērtu sirdi un patiesu vēlmi iepazīt ikvienu bērnu. Daži bērni mācās ātri, bet citiem nepieciešams vairāk laika – un tas ir pilnīgi normāli. Šajā dažādībā slēpjas gan lielākais izaicinājums, gan vislielākais prieks – atrast veidu, kā ikvienam bērnam palīdzēt izpausties, atklāt viņa talantus, saprast viņa spējas un pielāgot mācību pieeju tā, lai viņš justos saprasts un novērtēts.
 

Ir svarīgi, lai katrs bērns grupā justos vienlīdz pieņemts un īpašs. Tas nozīmē, ka nedrīkst aizmirst tos, kuriem vajadzīgs nedaudz vairāk laika vai uzmanības. Pedagogam jābūt atvērtam un līdzsvarotam, lai visi bērni sajustu, ka viņi ir piederīgi, vērtīgi un mīlēti, bez izņēmumiem.

Neviens bērns nedrīkst palikt ēnā vai justies nenovērtēts. Katrs bērns ir pelnījis, lai viņu pamana, iedrošina un atbalsta viņa izaugsmes ceļā. Pedagoga loma šajā ceļā ir neatsverama – tā prasa ne tikai profesionālās zināšanas, bet arī dziļu cilvēcību, empātiju un spēju saredzēt bērna individuālās vajadzības. Tāpēc pirmsskolas videi jābūt vietai, kurā katrs bērns jūtas drošs, pieņemts un mīlēts. Tikai tādā vidē bērns var patiesi augt un plaukt.