Pirmskolas direktors nosauc ieguvumus, laižot dārziņā gadu vecu bērnu, taču ir daži BET

Nodrošinot iespēju uzsākt pirmsskolas gaitas arī no viena gada ar atbilstošu līdzfinansējumu no pašvaldības, tiks mazināta nevienlīdzība darba tirgū. Sievietēm šobrīd nereti nākas atteikties no karjeras izaugsmes iespējām, jo nav pieejams bērnudārzs. 

Protams, jāpatur prātā, ka pirmsskolai no viena gada vecuma noteikti jābūt attiecīgi pielāgotai – vajadzīgi pedagogi un darbinieki ar atbilstošām prasmēm, jāveido mazākas grupiņas un piemērota vide. 

Pusotrs gads ārpus darba tirgus ir pietiekami ilgs laiks

Daudzās Eiropas valstīs, arī ASV un Kanādā apmaksāts bērnu kopšanas atvaļinājums ir daudz īsāks nekā Latvijā. ES direktīva par pārskatīto pamatnolīgumu par vecāku atvaļinājumu nosaka, ka bērna kopšanas atvaļinājums nevar būt īsāks par četriem mēnešiem, taču nereti jau no trīs mēnešu vecuma bērni apmeklē t.s. bēbīšu skolas vai dienas centrus, bet vecāki pakāpeniski atgriežas darba tirgū. 

Mūsdienās, kad dažādas nozares attīstās un mainās ļoti strauji, pusotrs gads ārpus darba tirgus var nozīmēt būtiskus izaicinājumus karjerā, un pēc tam var būt ļoti grūti atgriezties iepriekšējā profesijā un amatā. Salīdzināsim darba tirgu pirms un pēc mākslīgā intelekta popularitātes uzplaukuma – atšķirība ir ļoti būtiska, un šāda situācija vērojama daudzās nozarēs. 
 

Ir normāli, ja māmiņas vēlas atgriezties darba tirgū 

Aizvien vairāk attīstītās valstis nodrošina pirmskolu no agrīna vecuma, kamēr Latvija par to tikai diskutē, nereti pārmetot jaunajām māmiņām vēlmi atgriezties darbā. Patiesībā tas nav nekas nosodāms – laiki ir mainījušies un šobrīd māmiņas arī bērna kopšanas atvaļinājumā studē, pilnveido prasmes dažādos kursos, īsteno projektus vai pat uzsāk savu biznesu. Tehnoloģiju attīstība padara to visu iespējamu, tāpēc jaunajiem vecākiem nevajadzētu atteikties no karjeras iespējām pirmsskolu trūkuma vai sabiedrības aizspriedumu dēļ. Ja vecāki uzskata, ka bērns ir gatavs pirmsskolai, bet paši vēlas atgriezties darba tirgū, valstij ir jānodrošina šādas iespējas. 
 

Atbilstoša pirmsskolu vide un mazākas grupiņas 

Runājot par bērnu gatavību, jāuzsver, ka vienmēr būs situācijas, kad bērns arī trīs gadu vecumā nelabprāt dosies uz pirmsskolu, un būs gadījumi, kad bērns ļoti ātri pieradīs pie jaunajiem apstākļiem. Domājot par pirmsskolu no viena gada vecuma, ir svarīgi radīt atbilstošu vidi, piemēram, īsāks bērnudārzā pavadītais laiks, iespējams, ne visas piecas darbadienas nedēļā u.tml. Tāpat jābūt mazākām grupiņām, arī darbiniekiem, kuriem ir prasmes un kompetences strādāt ar tik maziem bērniem. 

Daudzas privātās pirmsskolas Latvijā jau šobrīd uzņem bērnus arī no viena gada vecuma, un pieprasījums pēc šāda pakalpojuma nav jaunums. Ja kādam ir bažas par to, kā bērni jūtās šajās “bēbju” grupiņās, ir iespējams iepazīties ar piemēriem no reālās dzīves. No šī pieņēmuma, ka bērns pilnīgi noteikti nevar apmeklēt pirmsskolu gada vecumā, ir jāizaug.
 

Līdzfinansējumam jābūt arī bērniem pirms 1,5 gada vecuma 

Tas, ka jaunās māmiņas vēlas atgriezties darbā, nav nekas nosodāms, tieši otrādi, Latvijai ir vajadzīgi jauni uzņēmīgi cilvēki – gan vīrieši, gan sievietes. 

Nespējot nodrošināt bērniem pirmsskolu no viena gada vecuma, mēs būtībā diskriminējam sievietes, atņemot iespēju veidot karjeru tādos pašos apstākļos, kā to dara vīrieši. 

Šobrīd bērniem līdz 1,5 gada vecumam neseko līdzfinansējums, kas nozīmē – jāizvēlas privātā pirmsskola (pašvaldība nenodrošina šādu pakalpojumu) un tā vecākiem pilnībā jāapmaksā pašiem. Tas daudzas jaunās māmiņas kavē atgriezties darba tirgū, arī gadījumā, ja viņas to vēlas. Ja tiks nodrošināts līdzfinansējums arī no viena gada vecuma, aizvien vairāk sievietes atgriezīsies darbā, taču tas nenozīmē, ka uzreiz visi bērni sāks iet bērnudārzā no viena gada. Būs dažādas situācijas – ģimenes, kas izvēlēsies pirmsskolu no viena gada, no gada uz diviem mēnešiem, pusotra gada vai vēlāk. Taču kopumā raugoties uz situāciju, jāsaka, ka vilciens iet uz priekšu, un drīzumā Latvija varētu sekot citu attīstīto valstu piemēram un domāt par pirmsskolu arī jaunākiem bērniem, līdz viena gada vecumam. 

Būtiski, ka vēlme atgriezties darbā ātrāk par bērna pusotra gada vecumu, nenozīmē, ka sieviete ir karjeriste un viņai nav svarīgas ģimenes vērtības, vai ko citu, ko nereti nākas dzirdēt no šīs idejas nosodītājiem. Tas nozīmē, ka sieviete domā arī par savas ģimenes materiālo stāvokli ilgtermiņā, jo, lielākoties atgriezties darbā ātrāk par pusotra gada vecumu izvēlas sievietes, kurām ir iespēja darbā iegūt kādu paaugstinājumu vai kādu sen kārotu pozīciju. Darba tirgū labas iespējas nāk reti, kad tas notiek, brīdis ir jāizmanto.
 

Pakāpeniski veidojas izpratne par pirmsskolu nozīmi 

Lielāko pretestību idejai šobrīd rada pašvaldības, kurām trūkst līdzekļu, lai līdzfinansētu pirmsskolu no viena gada vecuma. Tomēr, jāņem vērā, ka ieguvums no strādājoša vecāka nodokļu veidā ir lielāks kā samaksātais finansējums par pirmsskolu bērnam. Iebilst arī tās pirmskolas iestādes, kurām trūkst kapacitātes, darbinieku vai nav iespēju pielāgot vidi. 

No otras puses, jau šobrīd ir daudzas pirmskolas, kas var nodrošināt šo pakalpojumu un to jau dara. 2025. gads ir pašvaldību vēlēšanu gads un aizvien vairāk politiķu savās programmās pievērš uzmanību arī pirmsskolu jautājumiem, t.sk. par vienlīdzīgiem nosacījumiem privātajām un pašvaldību pirmskolām, lai izbeigtu diskriminēt tās ģimenes, kas izvēlējušas privāto bērnudārzu. Vēl pirms četriem, pieciem gadiem par šo problēmu runāja vien retais, tāpēc prieks, ka pakāpeniski veidojas izpratne par pirmsskolas izglītības pieejamības nozīmi un privāto pirmskolu lomu. 
 

Esmu drošs, ka pakāpeniski mainīsies arī sabiedrības noskaņojums. Jau tagad redzams, ka ekonomiski aktīvā paaudze un gados jauni cilvēki uztver kā normu, ka katrs vecāks pats var lemt par to, kad vēlas atgriezties darba tirgū un to, kad bērnam labāk uzsākt pirmsskolas gaitas, kā arī to, kurā pirmsskolā tieši viņš vēlas palaist savu bērnu – pašvaldības vai privātajā. Tās ir vecāku tiesības izvēlēties, kuras ir jārespektē. Ja vēlamies līdztiesību un vienlīdzību sabiedrībā, mēs nevaram pārmest sievietēm vēlmi atgriezties darba tirgū un veidot karjeru. Pozitīvi, ka arī tēvi Latvijā aizvien biežāk izvēlas doties bērnu kopšanas atvaļinājumā, apliecinot abu vecāku lomu un nozīmi bērna dzīvē. Virziens noteikti ir pareizais.