Vai pašvaldības mēģina ietaupīt uz mūsu bērniem? Speciālista viedoklis

Stāsts par īstām ģimenēm un viņu vajadzībām

Isaks norāda, ka privātās pirmskolas nav tikai alternatīva pašvaldību bērnudārziem, tā ir būtiska izglītības sistēmas sastāvdaļa un iespēja ikvienam bērnam. Daudzas ģimenes apzināti izvēlas tieši privātos bērnudārzus ļoti dažādu apsvērumu dēļ – kvalitāte, atrašanās vieta, personāla attieksme, izglītības programmas piedāvājums vai kas cits, taču sabiedrībā un politikas veidotāju vidū aizvien pastāv dažādi mīti par privātajiem bērnudārziem. Svarīgi atcerēties, ka arī uz privātajām pirmsskolām attiecas tie paši noteikumi, prasības attiecībā uz vidi, drošību, pedagogu kvalifikāciju u.c. 

Būtiskākā atšķirība ir tā, ka privātie bērnudārzi visbiežāk ir mazāki, dinamiskāki un elastīgāk pielāgojas ģimeņu prasībām. Tas ir risinājums tām ģimenēm, kuru bērniem dažādu apsvērumu dēļ nav piemērots standarta pakalpojums, bet nepieciešams kāds īpašs risinājums. Protams, vairums bērnu var justies labi teju ikvienā bērnudārzā, bet ir svarīgi domāt par ikviena bērna vajadzībām. Piemēram, Latvijā teju 80 % iedzīvotāju dzīvo lielajās pilsētās, bet tas taču nozīmē, ka varam aizmirst par pārējiem 20 %, kuri dzīvo citviet. Privātās pirmsskolas ir stāsts par īstām ģimenēm un viņu vajadzībām.

Aprēķini un līdzfinansējums mulsina vecākus

Šobrīd ģimenes, kuras izvēlējušās privāto pirmsskolu, saņem līdzfinansējumu, lai segtu mācību maksu, taču līdzfinansējums nav dāvana. Tas ir noteiktā metodikā balstīts aprēķins par to, cik izmaksā viens bērns. Un tieši šis aprēķins nereti mulsina vecākus, jo sanāk, ka viens bērns kādā pašvaldībā var būt vērtīgāks, nekā citā.

Dažādās pašvaldībās līdzfinansējums apjoms būtiski atšķiras, taču bērni visur ir bērni un dzīves dārdzība gan Mārupē, gan Siguldā ir vienāda. Rīgas pašvaldībā vecākus mulsina arī atšķirīgais līdzfinansējums bērniem dažādās vecuma grupās, proti, šogad, balstoties uz 2024. gada aprēķiniem, līdzfinansējuma pieaugums bērniem no 1,5 līdz 5 gadiem bija aptuveni +12 %, bet bērniem no 5 gadiem aptuveni +3 %. Iepriekšējos gados tik liela atšķirība nav bijusi un arī citās pašvaldībās šāda situācija nav vērojama.

Pašvaldības neņem vērā visas izmaksas

Līdzfinansējums ģimenēm, kuru bērni apmeklē privāto pirmsskolu, jau tā nav pilnvērtīgs, proti, aprēķinot nepieciešamo summu, netiek ņemtas vērā dažādas izmaksas, ar ko saskaras privātie bērnudārzi – telpu noma, grāmatvedības vai juristu pakalpojumi u.c. Metodikā, kas top grāmatvežu kabinetos, netiek ņemtas vērā reālās dzīves izmaksas un rodas sajūta, ka pašvaldības cenšas ekonomēt uz šo ģimeņu rēķina.

10 miljonu eiro aizņēmums, lai būvētu jaunu pirmsskolu

Isaks atgādina, ka pirms pāris dienām izskanēja ziņa, ka Rīgas pašvaldība ņems aizņēmumu no Valsts kases 10,74 miljonu eiro apmērā, lai Skanstē būvētu pirmsskolas ēku kompleksu. Plānots radīt 250 jaunas vietas pirmsskolā, taču jāņem vērā, ka par šo summu bērni varētu mācīties privātajās pirmskolās aptuveni 20 gadus (ņemot vērā vidējo mācību maksu). Šodien esam gatavi aizņemties milzīgas summas, nedomājot par to, vai pēc pieciem vai desmit gadiem Latvijā būs pietiekami daudz bērnu, kuri mācīsies uzbūvētajā pirmsskolā. Tāpat paliek atvērts jautājums – vai jaunās pirmsskolas piedāvājums būs piemērots ikvienam bērnam, un ko darīs tās ģimenes, kuru atvasēm būs nepieciešams cits risinājums?

Šobrīd, kad aizvien vairāk ekspertu ceļ trauksmi par demogrāfijas rādītājiem, pašvaldībām un politikas veidotājiem ar visiem iespējamiem instrumentiem būtu jāapliecina ģimenēm, ka ikviens bērns ir svarīgs. Ģimenēm ir nepieciešama pārliecība par nākotni un nedrīkst būt situācijas, kad dažādās pašvaldībās vai dažādu vecumu bērni tiek novērtēti dažādi, piešķirot ģimenēm atšķirīgu līdzfinansējumu. 

Pirmskolas “Mūsu poga” izpilddirektors, Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības pārstāvis Dagnis Isaks.