Iemāca pacietību, empātiju, sadarbību jeb Kāpēc spēlēm ir vieta izglītības procesā; eksperta viedoklis

Katrai spēlei ir savs mērķis un raksturs, kas palīdz attīstīt noteiktas prasmes. Stratēģiskās domāšanas spēles rosina bērnus plānot vairākus soļus uz priekšu, izvērtēt situāciju un pieņemt lēmumus. Puzles vai citas līdzīgas spēles palīdz trenēt loģisko domāšanu, analizēt situācijas un meklēt risinājumus. Spēles, kur nepieciešams darboties pāros vai komandās, veicina spēju sadarboties un efektīvi komunicēt, tāpēc spēlēm pavisam noteikti ir vieta arī izglītības procesā un ne tikai.
Spēlējot spēles kopā ar bērniem mēs parādām, ka mācīšanās un attīstība nekad nebeidzas.

FOTO: Shutterstock.com

Spēlējot spēles kopā ar bērniem mēs parādām, ka mācīšanās un attīstība nekad nebeidzas.

Spēles kopumā iemāca bērniem, kāpēc ir svarīgi ievērot dažādus noteikumus un norādījumus. Tieši caur spēlēm bērni iemācās atpazīt savas un citu emocijas, kā arī attīstīt empātiju. Ja spēlē neizdodas uzvarēt, tas iemāca pacietību un izpratni par to, ka ne vienmēr ir iespējams uzvarēt un var mācīties arī no situācijām, kad kaut kas neizdodas. 

 

Spēles patiesībā nav tikai spēles

Domājot par pirmsskolas izglītību, bieži tiek uzskatīts, ka tur jau bērni tikai spēlē dažādas spēles, un tā jau nav mācīšanās. Patiesībā dažādas rotaļas un spēles ir būtisks resurss, lai bērni mācītos, apgūtu jaunas zināšanas un attīstītu svarīgas prasmes. 

 

Ir spēles, kas trenē atmiņu un loģisko domāšanu, spēles komunikācijas un sadarbības prasmju stiprināšanai u. c. Turklāt mācīšanās caur spēlēm ir nodarbe, ko bērni var darīt kopā ar pedagogiem, kā arī kopā ar vecākiem, nostiprinot pirmsskolā iegūtās zināšanas. 
 

Līdzeklis un instruments mācību procesā 

Spēles kā mācību procesa elements bieži vien nepelnīti tiek atstāts novārtā. Galda spēles nav tikai izklaide bērniem vai veids, kā aizpildīt laiku. Turklāt tās sniedz ieguvumus ne tikai bērniem, bet arī pašiem pedagogiem. Spēlējot spēles, skolotāji var iepazīt bērnu domāšanas un radošuma procesu. Tas ļauj labāk saprast bērnu intereses, vajadzības un talantus. Bet tas savukārt palīdz pielāgot mācību procesu un atrast efektīvākās metodes. 

Reklāma
Reklāma

 

Pedagogi var ieviest spēles kā mācību rīku. Piemēram, izmantot matemātikas spēles, kas veicina loģisko domāšanu, vai valodas spēles, kas attīsta lasīšanas un rakstīšanas prasmes.

“Brain Games” līdzdibinātājs Egils Grasmanis.

 

Lai veicinātu spēļu garu un radošu pieeju mācībām, mēs tiekamies ar pirmsskolu pedagogiem, aicinot viņus izmēģināt dažādas spēles pašiem un vēlāk ieviest tās kā daļu no mācību procesa. Nesen kādā pirmsskolā ar skolotājiem spēlējām galda spēles un analizējām, kā katru no tām var izmantot mācību procesā. Spēles var palīdzēt veidot pozitīvu atmosfēru un stiprināt saikni starp pedagogiem un bērniem.
 

Vecāku un bērnu kopējais laiks 

Dažādas spēles ir arī lielisks veids, kā bērni un vecāki var jēgpilni pavadīt laiku kopā. Gan pieaugušie, gan bērni spēļu laikā kļūst atvērtāki, gatavi dalīties emocijās un sajūtās, tāpēc spēles laikā ar bērniem var nepiespiesti pārrunāt dažādus jautājumus. Starp citu, tas palīdz ne tikai attiecībās starp vecākiem un bērniem, bet arī starp pieaugušajiem kopumā. Galda spēles nav tikai izklaides forma – tās ir rīks, kas palīdz arī atvērties, uzklausīt citus un dalīties savās sajūtās. 

Saistītie raksti