Skolotājas viedoklis: "Miljoni monitoringa sistēmām, bet izglītība – bez grāmatām"

Viena vai dažas mācību grāmatas visai klasei – tāda ir šodienas realitāte daudzās skolās un vairākos mācību priekšmetos. Alternatīva ir mācīšanās no grāmatām, kas neatbilst jaunajam kompetenču saturam, skolotājam cenšoties pielāgot un pārveidot uzdevumus. Arī skolēniem, kuri ārpus mācību stundām ļoti daudz laika pavada ierīcēs, būtu ļoti svarīgi vismaz nodarbību laikā izmantot drukātas grāmatas un rakstīt darba burtnīcās, nezaudējot prasmi rakstīt ar roku. Diemžēl, līdzīgi kā ar lasītprasmi, arī rokraksta kvalitāte kļūst par būtisku problēmu.
Pašlaik realitāte ir tāda, ka daudzās skolās jaunajam saturam atbilstošu grāmatu nav vispār vai, piemēram, ir tikai 1. daļa...

FOTO: no personīgā arhīva

Pašlaik realitāte ir tāda, ka daudzās skolās jaunajam saturam atbilstošu grāmatu nav vispār vai, piemēram, ir tikai 1. daļa...

Vajadzīgās prasmes un grāmatu saturs atšķiras

Pedagogiem jāpalīdz skolēniem apgūt mūsdienīgas prasmes, bet novecojušos mācību materiālos ir pavisam citu veidu uzdevumi. Rezultātā skolotāji mācību materiālus, cik iespējams, cenšas veidot paši, taču tam vajadzīgs ļoti daudz laika. 

Lai gan pedagogiem ir pieejami dažādi rīki, piemēram, soma.lv, uzdevumi.lv, skolo.lv u. c., jāatrod papildu laiks arī tam, lai platformās pieejamo izpētītu, pielāgotu skolēnu prasmju līmeņiem u. tml.
 

Viena grāmata visai skolai

Pašlaik realitāte ir tāda, ka daudzās skolās jaunajam saturam atbilstošu grāmatu nav vispār vai, piemēram, ir tikai 1. daļa, kas nozīmē trīs vai četras tēmas. Viena mācību grāmatas daļa maksā nepilnus 18 eiro, turklāt grāmatas svara dēļ būtu nepieciešams, ka jaunākiem bērniem viens eksemplārs ir skolā un otrs – mājās. Nav pieņemami, ka uz visu skolu ir tikai viens vai divi grāmatas eksemplāri.
 

Ministrija plāno tērēt 21 miljonu eiro izglītības kvalitātes monitoringa sistēmai, lai gan par šiem līdzekļiem varētu un vajadzētu iegādāties grāmatas, konstruktorus, uzskates līdzekļus. Realitātē viss slogs paliek uz pedagogu pleciem, kuriem jāizstrādā savi materiāli, jāpielāgo uzdevumi un 10 minūšu starpbrīdī vai pēc stundām jācenšas sakopēt nepieciešamos materiālus, lai pietiktu visiem. Un tam papildus vēl, protams, – ilgais darbs pēc stundām, lai sagatavotos nākamajām nodarbībām.
 

Iespēja attīstīt prasmi rakstīt ar roku

Tagadējā situācijā, kad bērni jau tā pārlieku daudz lieto dažādas viedierīces – bieži vien nekontrolētā apjomā, kā rezultātā cieš miega kvalitāte, stundās ir grūti koncentrēties u. tml. –, pēc vairākām stundām, kas pavadītas pie ekrāniem, vēl viens ekrāns klasē ir pēdējais, kas nepieciešams. Tā vietā vajadzīga drukāta grāmata un darba burtnīca. 

 

Reklāma
Reklāma

Papīra formāts ne tikai ir daudz saudzīgāks prātam un acīm, bet arī sniedz iespēju rakstīt ar roku, attīstot prasmes, kas mūsdienās jau tiek aizmirstas.

 

Somija un Zviedrija atgriežas pie tradicionāliem mācību līdzekļiem

Mēs vienmēr esam raudzījušies uz Somijas un Zviedrijas izglītības sistēmām kā uz atdarināšanas vērtu piemēru. Tad paraudzīsimies arī tagad! Abu valstu izglītības nozares pārstāvji atzīst, ka pilnīga izglītības sistēmas digitalizācija ir bijusi kļūda un jāatgriežas pie tradicionālajām grāmatām.

 

Mēs šo kļūdu varam neatkārtot. Lasīšanas tradīcija ģimenēs izzūd, tāpēc reizēm skola ir vienīgā vieta, kur bērns var strādāt ar grāmatu, lasīt, meklēt informāciju un, kas nav mazsvarīgi, stiprināt ilgtermiņa atmiņu. Grāmatas nozīmē arī pozitīvu ietekmi uz lasītprasmi, kas daudziem skolēniem ir kritiski zema. Ja 9. klasē skolēns nav spējīgs ar izpratni izlasīt uzdevumu, tas ir nopietns trauksmes signāls.
 

Bērni zaudē iespēju pilnvērtīgi mācīties

Izglītības pamatā jābūt kvalitatīviem, pieejamiem un piemērotiem mācību materiāliem, kas skolēniem palīdz attīstīt ne tikai digitālās prasmes, bet arī lasītprasmi, rokrakstu un spēju domāt kritiski. Mēs nedrīkstam pieļaut situāciju, kad pedagogi ir spiesti ziedot savu laiku un resursus, lai aizpildītu sistēmas robus, savukārt bērni zaudē iespēju pilnvērtīgi mācīties. Lai nodrošinātu izglītību, kas patiesi sagatavo nākotnei, nevis padara bērnus atkarīgus no ekrāniem un virspusējas informācijas uztveres, investīcijām jābūt vērstām uz būtisko – uz reālajām skolēnu un pedagogu vajadzībām.

 

Matemātikas un inženierzinību skolotāja Aija Ilga Ozola.

Saistītie raksti