Citiem tā ir labākā vai pat vienīgā iespēja! Izglītības reformas draud atņemt daļai skolēnu iespējas mācīties

Svarīgi apzināties, ka šī izglītības forma šobrīd pilda arī sociālo funkciju, un daudzās skolās ir tik pārdomāta atbalsta sistēma un individuāla pieeja katra skolēna vajadzībām, ka tās var kalpot par piemēru arī klātienes skolām un augstskolām. 

Bērni un pieaugušie, kuri nav spējuši iekļauties tradicionālajās skolās

Darbojoties tālmācībā kopš 90. gadiem, esmu novērojusi, kā attīstījies un mainījies gan pieprasījums, gan sabiedrības attieksme pret šo izglītības ieguves formu, taču politikas veidotāju vidū, diemžēl, aizvien valda aizspriedumi. Kritizēt vienmēr ir vieglāk, taču der atcerēties, ka elitāri atlasīti bērni mācās tikai dažās ģimnāzijās, tālmācībā atbalstu un izglītības iespēju raduši daudzi bērni un pieaugušie, kuri nav spējuši iekļauties tradicionālajās skolās, tāpēc arī eksāmenu rezultāti tālmācībā ir tik atšķirīgi. 

Pirms kritizējam tālmācību, jāsaprot, kādi audzēkņi mācās šādā formātā – jaunieši un pieaugušie, kuri jau strādā, kuri sporto, daudz ceļo vai dzīvo ārpus Latvijas. Arī tādi bērni un jaunieši, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar vai nevēlas mācīties klātienē, piemēram, jo ir saskārušies ar mobingu. 

Nav noslēpums, ka tālmācībā nereti nonāk arī jaunieši, uz kuriem izdarīts spiediens, lai viņi neturpinātu mācības tradicionālajā skolā un tādējādi “nebojātu” kopējo atzīmju statistiku. 

Tālmācība kalpo kā risinājums ļoti daudzām skolēnu grupām, bet vienlaikus tā nav domāta visiem. Lai mācītos šādā formātā, jābūt augstai motivācijai, tāpēc tā nebūs piemērota jaunākajās klasēs, piemēram, līdz 7. klasei. Mazākajiem bērniem šādā gadījumā būs nepieciešams vecāku atbalsts un uzraudzība.
 

Jāvērtē katra skolēna individuālā izaugsme 

Svarīgi saprast, ka ir skolēni, kuri nevienā izglītības iestādē neuzrādīs ļoti augstus mācību sasniegumus. Jāapzinās, ka virknei skolēnu izaugsme no nesekmīgas atzīmes līdz 6 ballēm ir ļoti labs sniegums. Tāpēc nav korekti salīdzināt visu skolēnu centralizēto eksāmenu rezultātus, neanalizējot katra bērna individuālo situāciju vai izaugsmi. 

Liela daļa politiķu, kuri kritizē tālmācību, atsaucoties uz eksāmenu rezultātiem, patiesībā nav iedziļinājušies, kas notiek šajās skolās. Kādreiz tāda retorika tika veltīta profesionālajām vidusskolām, tagad – tālmācībai, taču realitātē, visiem formātiem ir vieta izglītības sistēmā, jo skolēnu vajadzības un situācijas ir ļoti dažādas. 
 

Visas skolas nav vienādas 

Dzirdot pārmetumus, kas tiek veltīti tālmācībai kā formai kopumā, vēlos aicināt politiķus paviesoties šajās skolās un iepazīties ar tehnoloģiskajiem risinājumiem, ar atbalsta sistēmu un to, kā strādā pedagogi. Protams, visas skolas nav vienādas, taču daudzas tālmācības skolas var kalpot kā piemēri arī tradicionālajām izglītības iestādēm. Turklāt, šajās skolās visbiežāk nav problēmu ar mācībspēkiem – pedagogi tiek rūpīgi atlasīti, saņem cieņpilnu atalgojumu un ir apguvuši atbilstošu metodiku. 
 

Atbalsta sistēma kā izšķirošais faktors 

Domājot par tālmācības izglītības kvalitāti, izšķirošais faktors ir atbalsta sistēma – piemērota digitālā vide, konsultantu pieejamība, iespēja sazināties ar pedagogiem tiešsaistē un uzdot precizējošus jautājumus. Atbalsta sistēma ir kritiski svarīgs elements – lai būtu kāds, kurš skolēniem atgādina par turpmākajiem soļiem procesā, par darbu un pārbaudījumu termiņiem utt. Kvalitatīvās tālmācības skolās ir ne tikai karjeras konsultanti, bet arī virkne citu atbalsta personāla pārstāvju, kuri seko līdzi katra skolēna progresam, analizē starprezultātus u. tml. Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd plāno ieguldīt 21 miljonu eiro izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidei, bet daudzās tālmācības skolās izglītības kvalitātes monitorings jau tiek īstenots, turklāt, bez šādām milzu investīcijām. 
 

Uz tālmācības skolām attiecas tāds pats akreditācijas process, kā uz ikvienu citu izglītības iestādi. Atceros, ka laikā, kad šī mācību forma bija jaunums, akreditācijas komisijā bija pat piecpadsmit cilvēki, jo daudziem nebija skaidrs, kā šāds formāts realitātē funkcionēs. Šobrīd situācija ir mainījusies, tālmācība sevi ir pierādījusi. Nenoliedzami, ir skolas, kuras par izglītības kvalitāti rūpējas mazāk (šādi gadījumi arī starp tradicionālajām skolām), tomēr, kritizējot formu kā tādu, cieš tie, kuri godprātīgi dara savu darbu un investē izglītības kvalitātē. 

Latvijas Tālmācības centra valdes locekle Ineta Kristovska.