Mācīšanās sākas ģimenē: kā panākt, lai bērns grib mācīties, nevis iet uz skolu pienākuma pēc

Pedagogiem un vecākiem ir būtiska ietekme uz mācīšanās identitāti, tāpēc ir svarīgi savlaicīgi reaģēt uz signāliem, kas norāda uz negatīvas identitātes veidošanos, un vienlaikus palīdzēt realizēties jomās, kas bērnu interesē un viņam padodas. Komentē izdevniecības „Skolas Vārds” izglītības projektu vadītāja Evi Daga-Krūmiņa.

Mācīšanās identitāte sākas ģimenē

Ģimenes locekļi, it īpaši vecāki, nozīmīgu ietekmē to, kā bērns lūkojas uz mācīšanās procesu. Ja ģimenē izglītība ir vērtība un vecāki to spēj nodot bērnam, ir liela varbūtība, ka skolēns mācīsies, apzinoties, cik izglītība ir būtiska un vajadzīga. Tas sekmēs pārliecību, ka zināšanu un prasmju iegūšana ir neatsverams ieguldījums turpmākajā dzīvē, un radīs vēlmi sasniegt augstākus mācību rezultātus. Tāds skolēns, visticamāk, uz skolu dosies tāpēc, lai kaut ko iegūtu, nevis tikai tāpēc, ka tā ir jādara.

Svarīgi ievērot, ka vecāku izteikumi var būtiski ietekmēt skolēna mācīšanās identitāti. Piemēram, ja bērnam regulāri tiek teikts, ka „no tevis jau nekāds matemātiķis nesanāks, varbūt pievērsies vēsturei”, tas var samazināt interesi par matemātiku.

Sekmēt interesi par mācību priekšmetiem arī ārpus skolas

Vecāki var sekmēt pozitīvu mācīšanās identitāti dažādos veidos, taču sākotnēji ir svarīgi pamanīt, kuri mācību priekšmeti bērnam ir saistoši, kuri padodas labāk, un atbalstīt viņa centienus. Ja bērnam ir interese par kādu mācību priekšmetu, kopīgi var izlemt, kā interesi sekmēt arī ārpus skolas, piemēram, izvēloties atbilstīgu interešu izglītību, apmeklējot muzejus un pasākumus, kas saistīti ar šo tēmu, u. tml. Tas ne tikai palīdz uzzināt vairāk, piemēram, par vēsturi, dabaszinībām vai citu jomu, bet arī paplašina bērna redzesloku kopumā un palīdz izzināt atšķirīgas profesijas un nākotnes nodarbošanās perspektīvas.

Aizspriedumi var atsvešināt no mācībām

Nozīmīgi atcerēties, ka mācīšanās identitāte visos priekšmetos var nebūt vienāda, piemēram, skolēns var justies pārliecināts par savām spējām un ļoti iesaistīts vēstures stundā, taču garlaikots un attālināts no mācību procesa fizikā. Pašlaik diemžēl bieži ir novērojama negatīva mācīšanās identitāte tieši STEM priekšmetos: bērni nereti uzskata, ka šie mācību priekšmeti ir sarežģīti un ka viņiem neizdosies gūt labus rezultātus. 

Tā veidojas atsvešināšanās no konkrētajiem mācību priekšmetiem vai pat visa izglītības procesa kopumā, tāpēc ir ļoti svarīgi ar dažādiem piemēriem skaidrot, ka arī sarežģīti mācību priekšmeti var būt interesanti. Ja tiek sekmēta skolēna interese par konkrētu mācību priekšmetu, visticamāk, viņš būs vairāk motivēts ieguldīt papildu laiku un darbu, lai pilnvērtīgi apgūtu pat tos priekšmetus, kas šķiet sarežģīti.

Sniegt iespēju izteikties un iesaistīt ikvienu

Skolēna piederību mācību procesam neapšaubāmi ietekmē skolas vide un mācību stundu organizācija. Piemēram, arī tos bērnus, kuri ir klusāki un iesaistās retāk, ir būtiski mudināt izteikties, tādējādi apliecinot, ka skolotāju interesē visu skolēnu viedoklis. Ja neviens netiek atstumts, bet — tieši pretēji — tiek iedrošināts dalīties savās pārdomās un zināšanās, tas sekmē lielāku iesaisti un pozitīvu mācīšanās identitāti. Ir daudz vienkāršu instrumentu, kā skolēniem palīdzēt stiprināt piederību mācīšanās procesam. Par tiem plašāk būs iespējams uzzināt izdevniecības „Skolas Vārds” organizētajā forumā „Skolotājs — vairāk nekā profesija” jau drīz, 12. martā.

Kļūdīšanās — daļa no mācību procesa

Lai gan nevaram sagaidīt, ka skolēnam vienlīdz labi patiks visi mācību priekšmeti, veids, kā tiek organizētas nodarbības, un pedagoga attieksme var sekmēt mācīšanās piederību pat tajos priekšmetos, kas nepatīk vai padodas mazāk. Ja pedagogs par pieļautajām kļūdām nenosoda, iedrošina mēģināt vēlreiz un paskaidro, ka kļūdīšanās ir daļa no mācību procesa, tiek stiprināta piederības izjūta un motivācija mācīties. Tas tiek atbalstīts arī jaunajā vērtēšanas sistēmā, kur uzsvērta formatīvā vērtēšana, tā skolēnam uzskatāmi parādot, kādā līmenī viņš ir apguvis konkrēto vielu un kādos aspektos nepieciešams ieguldīt papildu centienus, lai sasniegtu labāku rezultātu. Vienlīdz svarīgi ir izteikt uzslavas par skolēnu sasniegumiem un centieniem, lai radītu vēlmi turpināt demonstrēt labus un vēl labākus rezultātus.

Veids, kā skolēns, būdams mācību procesa dalībnieks, sevi uztver šajā procesā, ir būtisks aspekts, kam jāpievērš uzmanība. Mācību stundās radot atbalstošu un iekļaujošu vidi, skolēnus motivējot izteikties, vēl padziļinot interesi par tiem priekšmetiem, kas padodas, un vienlaikus skaidri apliecinot, ka ir normāli kļūdīties priekšmetos, kuros neiet tik viegli vai kuri interesē mazāk, tiek sekmēta mācīšanās identitāte.