Digitālais laikmets ir izveidojis deformētu realitāti: Drossinternets.lv vadītāja norāda uz bīstamu tendenci bērnu vidū

Diemžēl mums jādzīvo laikmetā, kurā agrāk neiedomājama un pat nepieņemama rīcība kļūst satraucoši ikdienišķa un ierasta, mazinoties empātijai sabiedrībā. Ir skaidrs, ka process turpināsies, taču daudz var darīt vecāki un pedagogi, lai iemācītu bērniem un jauniešiem atšķirt melnu no balta, veidojot vērtību sistēmu, kas nenodarīs kaitējumu ne sev, ne citiem. Viedokli sniedz Drossinternets.lv vadītāja Maija Katkovska. 

Interneta vide kļūst par greizo spoguļu karaļvalsti

Pārlieku atklātu attēlu kopīgošana sociālo mediju platformās, iesaistīšanās toksiskās tiešsaistes diskusijās un vardarbīga satura patērēšana bieži vien jau tiek uzskatīta par pierastu digitālās dzīves aspektu. Šāda negāciju normalizācija ir kļuvusi par epidēmiju, kas grauj mūsu sabiedrības vērtības. Soli pa solim digitālais laikmets ir izveidojis deformētu realitāti, kurā sabiedrībai kaitīga uzvedība tiek maskēta kā ikdienišķi notikumi. Satraucoša ir tendence bērnu un jauniešu vidū dalīties ar pārāk atklātiem attēliem. 

Kādreiz, kad mobilie tālruņi vēl nebija katram nepilngadīgajam, nevarējām iedomāties, ka bērnu kailfoto masveidā varētu tikt izplatīti tālāk, bet tagad tas ir normalizējies tādā mērā, ka jaunieši to uzskata par gluži normālu rīcību. Spiediens pielāgoties sociālo mediju platformās jau esošajam saturam, vēlme krāt “laikus” ir izraisījuši bīstamu šīs uzvedības eskalāciju. Arī tiešsaistes spēļu pasaule ir kļuvusi par augsni agresijai un toksiskumam. Tāpat rotaļīga jokošanās bieži vien pārvēršas apvainojumu, draudu un pat ņirgāšanās jūrā. Šī naidīgā vide tiek pieņemta kā normāla spēļu pieredzes sastāvdaļa. Un neaizmirsīsim par vardarbīga satura izplatīšanos. Sākot ar grafiskām videospēlēm un beidzot ar satraucošiem ierakstiem sociālajos tīklos, jaunie prāti tiek pārpludināti ar attēliem un ziņojumiem, kas var deformēt viņu izpratni par pasaules un lietu kārtību.

Vardarbība un agresija nogalina empātiju

Empātija, spēja saprast citu jūtas, ir līdzjūtīgas un harmoniskas sabiedrības stūrakmens. Ar laiku interneta vidē esošā vardarbība un agresija notrulina mūsu uztveri un mēs zaudējam spēju just līdzi citu ciešanām, samazinoties empātijas spējām. Ironiskā kārtā digitālā pasaule, kas izveidota, lai mūs savienotu, veicina izolāciju. Interneta sniegtā anonimitāte var radīt viltus neievainojamības sajūtu, ļaujot mums izturēties tā, kā mēs nekad neiedomātos uzvesties klātienē. Ir jāsaprot, ka, mazinoties empātijai, mēs paveram ceļu sabiedrībai, kuru raksturo vienaldzība, iebiedēšana un pat vardarbība. Ja mēs turpināsim šo ceļu, mēs riskējam izveidot pasauli, kurā empātija ir tālā atmiņā.

Kā rīkoties? 

Pirmkārt, mums visiem ir jākļūst par kritiskiem digitālā satura patērētājiem. Kritiskā domāšana ir būtiska, lai spētu veidot uz pierādījumiem balstītus spriedumus, kas palīdzēs orientēties informācijas jūklī un atšķirt melnu no balta.

Otrkārt, ģimenē ir jāveicina atklātas un godīgas sarunas par piedzīvoto tiešsaistē. Ir skaidrs, ka agri vai vēlu bērns internetā saskarsies ar vecumam neatbilstošu, mulsinošu vai satraucošu informāciju. Vecākiem ir jādara viss, lai bērns būtu tam gatavs un nepieciešamības gadījumā zinātu, kur meklēt palīdzību. Svarīgi ir uzsvērt, ka vecāks ir gatavs palīdzēt risināt situāciju un aktīvi iesaistīties, ja bērnam nepieciešama palīdzība. 

Treškārt, jāatgādina bērniem par to, cik svarīgi ir virtuālajā vidē izturēties pret saviem skolasbiedriem un citiem cilvēkiem ar cieņu. Katram ir jāpieturas pie savām dzīves vērtībām un lēmumi jāpieņem pašam, nevis balstoties uz draugu komentāriem. Runājot par neērtiem vai kaitinošiem komentāriem tiešsaistē, jāuzsver, ka labāk ir paturēt savus negatīvos komentārus pie sevis un paklusēt, jo mēs nekad nezinām, kā tie ietekmēs otru cilvēku.

Nobeigumā jāuzsver, ka kaitīgas tiešsaistes uzvedības normalizēšana prasa mūsu uzmanību un iesaisti. Ignorējot šo jautājumu, mēs riskējam izveidot sabiedrību, kurā nav līdzjūtības un empātijas. Tāpēc ir jāmāca bērniem un jauniešiem ar atbildību izturēties pret tiešsaistes pasaulē notiekošo, mazinot cilvēcīgu attiecību vērtības zudumu.