Gāja uz skolu apavos, kuriem zoles pietītas ar skoču jeb Kāpēc, aizliedzot tālmācību, daudzus jauniešus “nedabūsim” atpakaļ skolās

Pirms “ķerties klāt” tālmācībai, Izglītības un zinātnes ministrijaikopā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību vajadzētu sākt ar savas “saimniecības” sakārtošanu. Šobrīd notiekošais attiecībā uz tālmācības ierobežošanu izskatās pēc vēlmes nevis sakārtot savu saimniecību un novērst trūkumus, bet pēc plāna “piegriezt skābekli” konkurentiem.

Mācību pārtraukšanas iemesls – pedagogu pazemojošā attieksme

Lielākajai daļai mūsu jauniešu, kuri uzturas OPEN centros un kuri pārtraukuši mācības, iemesls bijis tieši pedagogu pazemojošā attieksme. Esmu dzirdējis dažādus ierakstus, kuros pedagogi runā ar skolēniem, un tas ir drausmīgi. Kad pedagogs saka: “Zinot, kāda ir tava māte, ko var gribēt no tevis!”, un tas vēl ir maigākais no dzirdētā. Vai ir brīnums, ja jaunietis negrib atgriezties tādā klasē un skolā? 
 

Izliekamies nemanām daudzas problēmas 

Vēl ir daļa mūsu jauniešu, kuri pametuši mācības praktiska iemesla dēļ – viņiem nav pienācīga apģērba, ko vilkt mugurā. Šeit pieminēšu vienaldzību, ar kādu saskaros regulāri. Pie mums nonāk jaunietis, kuru aizvedam pie acu ārsta un secinām, ka viņa redze ir -4,75. Uz jautājumu, cik sen nenēsā brilles, saņemam atbildi, ka viņam nekad nav bijušas brilles! Kā skolā var nepamanīt, ka jaunietim ir tik slikta redze? 

Vai vēl viens piemērs – puisis gandrīz visu mācību gadu gāja uz skolu vienos apavos, kuriem zoles turējās klāt tikai pateicoties tam, ka bija pietītas ar skoču. Lai arī kādi bija laikapstākļi, vienīgais, kas mainījās viņa apavos, bija skoča krāsa. Mani neviens nepārliecinās, ka skolā varēja nepamanīt abus šos gadījumus. 
 

Galvenais ir vēlme palīdzēt 

Skolās nereti saka, ka trūkst resursu, lai palīdzētu, bet parādiet man kaut vienu skolotāju, kuram nav mobilā telefona. Un tas ir vienīgais nepieciešamais resurss, lai šādās un līdzīgās situācijās sazinātos ar atbildīgajām iestādēm un organizācijām, kas var palīdzēt šiem jauniešiem. Vajadzīga vien vēlme palīdzēt, pārējais ir “tehnikas jautājums”. 
 

Jāpriecājas par katru jaunieti, kurš atgriežas mācībās

Daudz un plaši tiek runāts par to, cik ļoti svarīgi mums ir jaunieši, kā vēlamies, lai viņi mācītos, bet nereti atbildīgo cilvēku rīcība liecina par pretējo. Mums jāpriecājas par katru jaunieti, kurš atgriežas mācībās, un lielākajai daļai no viņiem tieši tālmācība ir vienīgā iespēja, kas ļauj atgriezties izglītības sistēmā. Viņi nekad nebūs gatavi atgriezties klātienes skolās. Mēs, pieaugušie, taču arī neatgriežamies tur, kur esam “dabūjuši pa purnu” – vienalga, vai fiziski vai emocionāli. 

Un nē, šos jauniešus nevar iedalīt atsevišķā “kategorijā” kā Izglītības likuma izņēmumu, kuriem atsevišķi tiktu iespēja mācīties tālmācībā, jo neviens no šiem jauniešiem neies un nesūdzēsies par to, ka viņš pametis mācības, jo viņu pazemojis skolotājs, vai tāpēc, ka viņa vecāki nav spējuši nopirkt viņam apavus. 

Politikas veidotāji ir atrauti no realitātes

Tas, cik izglītības politikas veidotāji ir atrauti no realitātes, sāk biedēt aizvien vairāk. Noslēgumā vēlos uzsvērt, ka nelieku visus pedagogus “vienā grozā”. Neskaitāmas reizes esmu publiski teicis, ka pazīstu ļoti daudz fantastiskus skolotājus, kuri stāv un krīt par saviem audzēkņiem. Ir arī skolu vadītāji, kuri ar mums gatavi sazināties pat nakts vidū, lai palīdzētu saviem audzēkņiem. Vēlos pateikties šim skolotājiem un skolu direktoriem un atgādināt, ka, aizliedzot tālmācību, daudzus jauniešus nekad “nedabūsim” atpakaļ skolās. 

OPEN Radošo Centru dibinātājs un vadītājs Edijs Klaišis.