Miljoni atrasti, bet grāmatu nav: recenzēšanas procesa šķēršļi izglītībā

Finansējums ir papildināts, skolas gaida mācību līdzekļus, taču grāmatu recenzēšanas process, kas pašlaik ir Valsts izglītības attīstības aģentūras pārziņā, var aizņemt pat vairākus mēnešus. Turklāt trūkst arī pedagogu, kuri būtu gatavi iesaistīties un kļūt par recenzentiem. Rezultātā pastāv risks, ka piešķirtie līdzekļi netiks izmantoti savlaicīgi un skolām, uzsākot jauno mācību gadu, vēl nebūs nepieciešamo resursu.

Kompetenču pieejas ieviešana mācību saturā nozīmē arī nepieciešamību pēc jauniem un atbilstošiem mācību līdzekļiem – tos aktīvi izstrādā vairākas izdevniecības, un attiecīgi pieaug to darbu apjoms, ko nepieciešams recenzēt. Lai nodrošinātu, ka mācību līdzekļu saturs ir zinātniski precīzs, atbilstošs vecumposmam un skolēnu izpratnes līmenim, atbilst izglītības standartam, kā arī veicina skolēnu domāšanu, izpratni un prasmes, tiek veikta recenzēšana jeb izvērtēšana. Katru mācību līdzekli recenzē divi izglītības nozares speciālisti – zinātniskais recenzents un praktizējošs pedagogs. Viens no recenzentiem ir attiecīgā mācību priekšmeta skolotājs, kurš vispirms attiecīgi jāapmāca.
 

Pedagogi nav motivēti iesaistīties

Iespējams, daudzi skolotāji būtu gatavi uzņemties šo pienākumu, recenzentu būtu vairāk un process – ātrāks, taču ir vairākas nianses. Piemēram, apmācība visbiežāk notiek darba laikā un ilgst vairākas dienas – tas nozīmē, ka pedagogam ir gandrīz neiespējami to apvienot ar darbu skolā un, iespējams, jāņem neapmaksātas brīvdienas. Protams, recenzents saņem atalgojumu par savu darbu, taču, izvērtējot, cik daudz laika jāiegulda, rezultātā no finansiālā viedokļa tas nav motivējoši.
 

Subjektīvu vērtējumu risks

Vēl viens aspekts, kas recenzēšanas procesā būtu jāuzlabo, ir iespēja, ka vienā mācību līdzekļu izdevniecībā strādājošam pedagogam var tikt uzticēts recenzēt konkurējošas izdevniecības materiālu. Protams, tik mazā tirgū kā Latvija, kur ir samērā neliels skaits pedagogu, ir grūti pilnīgi izvairīties no šādām situācijām, tomēr tas rada zināmu risku, ka pedagogs varētu sniegt negatīvu recenziju neobjektīvu apstākļu dēļ.
 

Izmaiņas procesa organizēšanā

Lai motivētu pedagogus iesaistīties un kļūt par mācību līdzekļu recenzentiem, nepieciešamas dažādas izmaiņas procesā. Galvenokārt, apmācības procesu varētu sadalīt, piemēram, darba dienu vakaros un brīvdienās, ļaujot to savienot ar pamatdarbu skolā. Turklāt jau apmācības procesā varētu sākt darbu ar recenzējamo grāmatu, lai pedagogs var mācīties praksē, ne tikai apgūt teoriju.
 

Recenzents veic svarīgu pienākumu

Vēl būtu svarīgi nepadarīt recenzentu par anonīmu soģi – šis darbs ir svarīgs, jēgpilns un intelektuāli ļoti ietilpīgs. 

Tieši recenzentu vērtējums nosaka, vai attiecīgais mācību līdzeklis tiek iegādāts par valsts budžeta līdzekļiem. 

Tas ir atbildīgs pienākums, un, pašlaik, kad aizvien vairāk runājam par nepieciešamību samazināt birokrātiju un veicināt publisko līdzekļu caurskatāmu izlietojumu, te ir viens no piemēriem, kur būtu jāveic izmaiņas.
 

Viena mēneša vietā četri

Daudzas izglītības iestādes tagad gaida jaunos mācību līdzekļus, taču recenzēšanas process, kas savulaik aizņēma aptuveni mēnesi, šobrīd ilgst vidēji jau četrus mēnešus. Tas liecina par kapacitātes trūkumu, un, ja kāda izdevniecība izstrādājusi mācību grāmatu, realitātē recenziju tā varētu saņemt tikai rudenī. 

Ir risks, ka atrastie un piešķirtie papildlīdzekļi netiks izmantoti tikai tāpēc, ka gluži vienkārši nebūs grāmatu, ko pašvaldībām un izglītības iestādēm iegādāties. 

Daudzas izglītības iestādes ir noraizējušās, vai pagūs iegādāties jaunos mācību līdzekļus un nebūs nelietderīgi jātērē nauda par tirgū esošajiem jau novecojušajiem materiāliem, kuri ir tikai kosmētiski uzlaboti. Iespējams, būtu jāpagarina līdzekļu izmantošanas termiņš, piemēram, līdz diviem gadiem, lai izglītības iestādes var iegādāties to, kas patiešām ir nepieciešams, nevis to, kas ir pieejams.
 

Protams, recenzēšanas process kopumā ir ļoti vajadzīgs – tas palīdz saprast, ko uzlabot, un nodrošina mācību līdzekļu atbilstību, tomēr, lai izvairītos no pārlielu smagnējas birokrātijas, to var uzticēt veikt mācību līdzekļu izdevniecībām. Vairākas no tām paudušas gatavību uzņemties atbildību organizēt un arī finansēt recenzēšanas procesu. Šādu izmaiņu īstenošanai svarīgākais ir politiskā griba un gatavība atzīt, ka pašreizējā kārtība ir smagnēja, pārmērīgi birokratizēta un rada riskus, ka, sākoties jaunajam mācību gadam, skolās vēl nebūs atbilstīgu mācību līdzekļu.

Pedagogs, izdevniecības „Skolas Vārds” mācību grāmatu redaktors Kārlis Klišāns.