Atbildība par pateikto...

Domāju, ka ikviens ir pamanījis, ka tas, lai gan pilnībā nenovērš cūkošanos, tomēr to ievērojami samazina. Tipisks piemērs ir draugiem.lv jaunumu vēstules, ko mēs ik pa brīdim izsūtām visam portālam. Zem tām ir satriecošs pozitīvo komentāru īpatsvars. Es izlasu visus komentārus un esmu patiesi priecīgs par attiecībām, kādas valda draugiem.lv, salīdzinot ar anonīmās komentēšanas vietnēm. Saprotams, ir patīkami, ja cilvēki pauž pozitīvu attieksmi pret darbu, ko darām, bet ne mazāk mani iepriecina atbildība negatīvajos komentāros. Ir pavisam maz tādu tekstu, ko nākas dzēst, jo tie neatbilst portālā definētajiem uzvedības noteikumiem. Piemēram, zem pēdējās jaunumu vēstules vajadzēja dzēst tikai muļķīgos smaidiņu krāvumus vai kaut kādus sakopētus tekstus.
Man jāatzīst, ka esmu diezgan impulsīvs cilvēks un bieži vien rīkojos mirkļa emociju iespaidā. Nereti pēc tam to arī nožēloju un cenšos sevi turēt rāmjos, tomēr raksturs ir tāds, kāds ir. Lien ārā kā īlens no maisa.

Man jāatzīst, ka esmu diezgan impulsīvs cilvēks un bieži vien rīkojos mirkļa emociju iespaidā.

Tā nu man sanāca „norauties” arī vecā gada pēdējā darba dienā. Lasīju komentārus zem draugiem.lv vēstules ar laimīga jaunā gada vēlējumiem. Komentētāju pulkā bija uzradušies pāris kaitinoši eksemplāri, kas gandrīz katrā lapā ierakstīja kaut ko par izspiedējiem un naudas rausējiem. Pie tā esam pieraduši, un šādi teksti mūs jau sen neaizskar. Galu galā lūkošanās citu maciņā postpadomju valstīs ir diezgan populāra parādība. Mazliet kaitina, ja pieaudzis vīrietis spēka gados sēž pie datora un vaimanā tā vietā, lai strādātu un pelnītu. Bet tās, protams, ir viņu problēmas. Un tad izlasīju šādu ierakstu:

„Žēl piečakarēto bēdubrāļu, kas neuzzināja par Adventes kalendāra dāvanām. Portāls slikti informēja un pasniedza. Vismaz tos siltos vārdus un padomus nebūtu nozaguši. Gaužām nekristīga attieksme.”

Piečakarētie bēdubrāļi, sliktā informēšana un nekristīgā attieksme manam ego nekādu dižo skādi nenodarīja, bet, lūk, nozagtie padomi momentā pamodināja pirmssvētku laiskumā snaudošo iekšējo Es. Nedomāju, ka šie Adventes kalendāra tekstiņi bija kaut kas dižens, un diez vai tiem ārpus šā kalendāra būs lemts vēl kādreiz ieraudzīt dienas gaismu, tomēr to sacerēšana prasīja diezgan daudz laika un iekšējās enerģijas. Pamēģiniet uzrakstīt 20 puslīdz lietojamus Jaungada vēlējumus ļaudīm vecuma grupā no septiņiem līdz 99 gadiem, kas vienlaikus būtu arī kā noderīgs padoms, turklāt rosinātu pozitīvu domāšanu. Droši vien ir cilvēki, kam tas būtu pusstundas darbs, bet es ar šo kalendāru galvā staigāju divas nedēļas, un, ja vēl ņem vērā, ka tajā pašā laikā jāsakārto arī citas Ziemassvētku sadaļas lietas un vēl šādi tādi pirmssvētku pasākumi...

Kad kalendārs bija gatavs, jutos kā papildu skābekļa porciju ieguvis akvalangists. Un te man viens pilsonis aiz neko darīt paziņo, ka tas viss ir mēsls, turklāt nozagts.

Teikšu godīgi – brīdī, kad kalendārs bija gatavs, jutos kā papildu skābekļa porciju ieguvis akvalangists. Un te man viens pilsonis aiz neko darīt paziņo, ka tas viss ir mēsls, turklāt nozagts.
Es viņam uzrakstīju personisku vēstuli, kurā aicināju būt atbildīgam par saviem vārdiem un norādīt, kur un ko es esmu zadzis. Vēstule bija visnotaļ asā tonī. Iztiksim bez detaļām, jo šis mikrokonflikts jau ir atrisināts un esmu saņēmis atvainošanos. Izrādījās, ka cilvēks nav pamanījis kalendāru un par to apvainojies. Viena tante teikusi, ka tur jau viss ir zagts, un, lūk, komentārs gatavs... Iedomājieties, tas ir tik viegli – man kaut kas neiepatīkas, un es vienkārši par to publiski nogānos savam sirdsmieram... Stulbi.

Kāda tad ir šā stāsta morāle?

Ikvienu vārdu, ko mēs uzrakstām internetā, lasa citi cilvēki. Ziņu portālos, kuros komentāri ir anonīmi, reizēm cilvēkus iemin dubļos tā, ka pat matu gali nepaliek ārā, bet viņi, bieži vien, šos komentārus lasa. Es vienkārši aicinu par to kādreiz padomāt. Es savam dēlam mācu: nekad nedari otram to, ko nevēlies, lai kāds izdara Tev.
Tāds bībeliski vienkāršs un taisnīgs princips. Internetā bieži vien tas piemirstas.

Guntars Meluškāns

, draugiem.lv radošais direktors

Ja tev ir jautājumi par interneta drošību vai portālu draugiem.lv, vari tos jautāt Guntaram Meluškānam sadaļā:

Jautā speciālistam

.