Grūtniece un jaunā māmiņa sabiedriskajā transportā

Sabiedriskā transporta lietošanu regulējošie normatīvie akti nosaka, ka grūtniecēm un cilvēkiem ar maziem bērniem sabiedriskajā transportā ir nodrošināmas sēdvietas. Diemžēl praksē šīs normas ievērošana notiek apgrūtināti vai nenotiek vispār. Skumji, ka noteikumu ievērošana notiek tikai atkarībā no to cilvēku kultūras līmeņa, kas tajā brīdī brauc tramvajā vai autobusā. Ja šie cilvēki ir Cilvēki, viņi palaidīs apsēsties grūtnieci vai vecāku ar mazu bērnu.

Agresija pret mammām ar ratiņiem
Esmu pamanījis arī agresīvu attieksmi pret sievietēm, kuras sabiedriskajā transportā kāpj ar bērna ratiņiem. Bieži novērota situācija — sieviete ar ratiņiem kāpj tramvajā, un ratiņu mala pieskaras kādai citai pasažierei. Šī pasažiere kļūst ārkārtīgi neapmierināta — ko tā sieviete ar ratiņiem iedomājas!

Bieži novērota situācija — sieviete ar ratiņiem kāpj tramvajā, un ratiņu mala pieskaras kādai citai pasažierei. Šī pasažiere kļūst ārkārtīgi neapmierināta — ko tā sieviete ar ratiņiem iedomājas!

Jā, tā jau ir klasika, ka gados vecākas sievietes apdraud šīs jaunās sievietes, grūtnieces un mātes par to, ka viņas atļāvušās palikt stāvoklī, ka viņām ir ratiņi, kuri citus traucē, ko viņas iedomājas, kā viņas izskatās, vai tādas var būt mātes. To sauc par emocionālo agresiju. Mēs nereti uzdodam jautājumu, kāpēc bērns jūtas slikti skolā, kāpēc viņam nav vajadzības un piederības izjūtas. Bet šī izjūta tiek radīta jau grūtniecības periodā. Tas ir cilvēka sākums. Kā viņš jūtas mātes miesās, tā viņš jūtas visu dzīvi. Pēc tam kad emocionālā agresija ir notikusi, psihologiem un psihoterapeitiem nākas ielikt milzīgu darbu, lai traumētajam cilvēkam radītu tik vajadzīgo drošības izjūtu, lai viņš pa dzīvi ietu drošāk, lai nevajadzētu lietot alkoholu, narkotikas un apdraudēt citus cilvēkus.

Agresīvās sievietes un pakalpojumu sniedzēji
Emocionāli vardarbīgi pret grūtniecēm un sievietēm ar maziem bērniem izturas sievietes, kuras pašas nav realizējušas savas reproduktīvās vēlmes — nav pilnvērtīgi mīlējušās, dzemdējušas — vai arī kurām šis process nav paticis. Savu nepilnvērtību, agresiju un dusmas viņas izgāž uz sievieti, kura ir laimīga un smaidīga, kurai ir piedzimis bērniņš vai kura gatavojas kļūt par māti. Es zinu grūtnieces, kas bijušas spiestas gandrīz kauties ar piedzērušu vecāku vīrieti, kurš pieprasa sev sēdvietu, un diemžēl nav neviena, kas grūtnieci aizstāvētu.

Emocionāli vardarbīgi pret grūtniecēm un sievietēm ar maziem bērniem izturas sievietes, kuras pašas nav realizējušas savas reproduktīvās vēlmes — nav pilnvērtīgi mīlējušās, dzemdējušas — vai arī kurām šis process nav paticis.

Diemžēl arī pasažieru pārvadāšanas uzņēmumi neuzņemas nekādu atbildību par to, kas notiek sabiedriskajā transportā. Viņi faktiski neapkalpo klientus, tikai iztirgo biļetes, iegūst naudu, bet pretī nesniedz kvalitatīvu pakalpojumu. Līdz ar to netiek nodrošināta cilvēciska attieksme un aizsardzība pret emocionālo vardarbību. Skumji.

Ko varam darīt?
Iesākumā uzdot jautājumu: kādas ir mūsu tiesības atgūt naudu par nekvalitatīvu pakalpojumu, par tiesību aktos noteikto servisa neatbilstību? Var, protams, apelēt pie apkārtējo cilvēku sirdsapziņas, tomēr visam jāsākas ar uzņēmumu pārvaldītājiem. Galu galā arī bārā var ienākt divi svešinieki un sākt kautiņu, bet bāra vadība ir tā, kas izsauc policiju un nodibina kārtību, noalgo apsargus un nodrošina tādu servisu, par kādu cilvēki ir samaksājuši.
Jā, nav labas prakses šā jautājuma risināšanā, kā, nepazemojot grūtnieci, tiktu nodrošināta viņai sēdvieta, īpaši grūtniecības pirmajos mēnešos, kad grūtniecība vēl nav redzama. Citādi var būt situācija, kad sievietei jādzird aizvainojoši vārdi — kaut kā nevar redzēt, ka esi stāvoklī! Grūtniecība nav slimība, un tomēr tas ir īpašs fizioloģisks stāvoklis. Sievietes emocionāli ir ievainojamākas grūtniecības periodā. No tā, kā šī sieviete jutīsies grūtniecības pirmajos mēnešos, būs atkarīgs, vai viņa vispār gribēs radīt pasaulei arī otru bērnu. Dažādās valdības deklarācijās ir teikts, ka demogrāfiskās situācijas uzlabošana ir prioritāte, bet tajā pašā laikā no solītā tiek darīts maz. Kāpēc?