Bērnu ārsts V. Valdmanis: Kādas kļūdas pieļauj jaunie vecāki?

Jaundzimušais nav dzīva lelle!
Manuprāt, ļoti rupjš pārkāpums no vecāku puses ir tas, ka viņi nesaprot, ka jaundzimušais nav dzīva lelle. Tas ir cilvēks, kuram ir pašam savas vajadzības un intereses. Vecākiem vajadzētu pieņemt, ka pēc mazuļa piedzimšanas vajadzēs sevi nedaudz ierobežot. Būs jāatsakās no dažām izklaidēm, izbraucieniem un jo īpaši publisku pasākumu apmeklēšanas ar daudzu pieaugušo pulcēšanos.

Kļūdaini uzskatīt, ka bērnam no pirmās dienas ir jāpavada laiks kopā ar vecākiem it visur, līdz ar to vecāki it kā var nejusties noslogoti un traucēti. Laiks ar mazo jāpavada kopā maksimāli, bet... vai tiešām tam jābūt tālam ceļojumam, pieaugušo ballītei? Tas ir 50., 60. gadu uzskats, ka bērnu var barot restorānā un kopā ar viņu lidot ar lidmašīnu. Tās visas ir mazulim nevajadzīgas lietas, jo zīdainim ir noteikts laika posms — pirmais pusgads —, kad viņam nav nepieciešami dažādi ārējie kairinātāji.

 

Kļūdaini uzskatīt, ka bērnam no pirmās dienas ir jāpavada laiks kopā ar vecākiem it visur, līdz ar to vecāki it kā var nejusties noslogoti un traucēti.

Protams, ir arī jāņem vērā, ka ir atšķirīgas ģimenes un atšķirīga pieredze, tomēr gribu uzsvērt, ka bērnam no pārmērīgas sociālās dzīves nav nekāda prieka, nav komforta, tas viņam ir lieks stress, tās ir paaugstinātas slimību iespējas. Man ir bijuši gadījumi, kad nesaprotu, kur bērns ir saķēris visas slimības, taču beigās māte atzīstas, ka viņi ar mazo ir staigājuši pa lielveikalu. Un vai tad ir kāds brīnums, ka mazulis ir saslimis?

Auklīte vecāku vietā
Viena no lietām, kas mani satrauc ļoti nopietni, ir fakts, ka, dodoties pie slimā bērna uz mājām, mani sagaida nevis kāds no vecākiem, bet auklīte. Rezultātā man ir jāsazinās ar māti pa tālruni, lai viņa pastāstītu, kas ar bērnu ir noticis, jo auklīte gandrīz neko nezina par slimības gaitu. Vai tiešām pat bērna slimība nav arguments, lai kāds no vecākiem atrastos pie mazā, kaut vai lai sagaidītu ārstu?

Bērnu drošība
Vēl ir daudz rupju pārkāpumu, kas skar bērnu drošību. Sākot ar to, ka virs mazuļa gultiņas nedrīkst atrasties grāmatplaukts, vadi, kvēlspuldzes un citi bīstami, kristspējīgi priekšmeti. Bērna guļamistabā nedrīkst uzturēties dzīvnieki, jo īpaši kaķi un putni. Mazajam bīstama vide ir virtuve. Bērnu vienu nedrīkst atstāt NE MIRKLI!!!, piemēram, dīvānā vai lielajā gultā. Tas pats attiecas uz mazuļa ņemšanu līdzi gultā.
Kāpēc tiek pieļautas šādas kļūdas? Gluži vienkārši ģimenes ārstiem nav laika atgādināt vecākiem, ka no plaukta krītoša grāmata var pārsist bērnam galvu, ka var krist vāzītes, ka var sprāgt kvēlspuldzes, ka bērns var sapīties vados. Otrs iemesls ir tas, ka ļoti pietrūkst mājas vizīšu. Ja neesmu bijis mājas vizītē, es neuzņemos bērna ārstēšanu, jo tas, kas notiek pieņemšanā, ir tikai teātris. Esmu piedzīvojis šādu gadījumu: es mazuļa mātei saku, ka tā pumpa ir blusas kodums, bet man atbild: "Ko jūs, dakter, mums mājās blusu nav!"
 

Ģimenes ārstiem nav laika atgādināt vecākiem, ka no plaukta krītoša grāmata var pārsist bērnam galvu, ka var krist vāzītes, ka var sprāgt kvēlspuldzes, ka bērns var sapīties vados.

Bērna ēdināšanas jautājumi
Ir arī pārkāpumi, kuri saistīti ar bērna ēdināšanu. Daudzi vecāki mazuli ļoti agri pieradina pie ķīmijas. Diemžēl gan jāatzīst, ka šo jautājumu nereti ietekmē vecāku rocība un, protams, pašu ieradumi. Es parasti saku tā: ja cilvēks ir pieradis pirkt produktus lielveikalos, tad to pašu pirks arī bērnam. Un viņš būs stipri izbrīnīts, ja kāds teiks, ka bērnu pārtiku nevar pirkt lielveikalā. Kur to var iegādāties? Aptiekās, bet vislabāk, ja var atvest no ārzemēm. Ar "burciņu pārtiku" ir tāda īpatnība, ka ar vienu un to pašu nosaukumu nevar nopirkt līdzvērtīgu produktu, ja salīdzina Latvijā un, piemēram, Vācijā iegādātu izstrādājumu. Tas pats attiecas uz veļas pulveriem, zobu pastām un līdzīgiem izstrādājumiem.

Savu nepiepildīto vēlmju īstenošana
Viena no tipiskākajām kļūdām ir tā, ka jaunie vecāki cenšas bērnos realizēt savas nepiepildītās vēlmes. Ja kāds no vecākiem nav bijis spējīgs kļūt, piemēram, par dejotāju, tad bērnam noteikti par tādu ir jākļūst. Tas pats attiecas uz vecāku vēlmi, lai bērns kļūtu par vijolnieku, slavenu dziedātāju, tenisistu vai hokejistu. Šādās situācijās man parasti šiem vecākiem gribas teikt: nemokieties, labāk nopērciet suni un dresējiet to, bet bērnu lieciet mierā.
Manā praksē ir bijis šāds gadījums: es aizbraucu mājas vizītē pie slima bērna. Ieraugu visai neparastu ainu – mazajam milzīgas iesnas, bet tajā pašā laikā viņš pa māju staigā mazajās biksītēs un plānā krekliņā. Kad jautāju vecākiem, kāpēc tā, skanēja atbilde, ka bērns rūdās. Pats trakākais, ka viņi šo mazuli bija veduši arī uz āliņģi, bet paši tajā pat nedomāja līst…


Autors: Valērijs Valdmanis, bērnu ārsts