Mani soļi integrācijā

Zviedrijas pieredzi, piemēram, cittautībnieku valodas apmācībā Latvijas politiķiem ir vērts apsvērt, ja patiešām ir vēlme palīdzēt cilvēkiem iekļauties Latvijas sabiedrībā. Zviedru valodas apguves kursi dažādos zināšanu līmeņos tiek nodrošināti bez maksas, kas, manuprāt, ir ļoti patīkams un stimulējošs faktors. 

Arī Andrejs, mans vecākais dēls, skolā sācis apgūt zviedru valodu. Kā jau iepriekš  stāstīju, viņš mācās Starptautiskajā skolā, kur pirmo mācību gadu mācības noritēja tikai angļu valodā. Tagad, otrajā klasē, mācības zviedru valodā būs 20% apjomā no kopējā mācību laika. Trešajā klasē tie būs jau 50% zviedru un 50% angļu valodas.

Mums vienmēr bija jābrīnās par to, kāpēc nereti vakaros dzirdam cilvēkus pilnā balsī skaļi kliedzam. Kliedzam neartikulētas skaņas.

Droši vien Andrejs būs pirmais, kas varēs brīvi komunicēt zviedru valodā. Man ar praktizēšanu varētu būt ne tik viegli, jo zviedri kopumā ļoti labi runā angļu valodā. Daudzi no viņiem pāriet uz angļu valodu, tiklīdz izdzird, ka cittautībniekam ir grūtības izteikties zviedru valodā. 

Bez valodas apmācības kursiem abi ar Martinu dažas reizes nedēļā esam sākuši apmeklēt atvērto skoliņu. Tās analogs Latvijā ir bēbīšskolas, atkal ar to atšķirību, kas šeit par skoliņas apmeklējumu nav jāmaksā.

Bērni kopā ar vecākiem un skolotāju dzied dziesmiņas, dejo, zīmē, kā arī vienkārši pirmo dienas daļu pavada, kopā spēlējoties, komunicējot un paēdot pusdienas.

Daudzus bērnus uz skoliņu ved tēti, kas uzskatāmi apliecina šeit ierasto praksi – ļoti bieži tieši tētis ir tas, kas pavada laiku ar bērnu mājās, kamēr mamma strādā.

Ak, jā, nedaudz labāk esmu sākusi saprast studentu izdarības vakaros:) Netālu no vietas, kur dzīvojam, ir studentu mājas, kā arī viesību jeb „pārtiju” ēka. Mums vienmēr bija jābrīnās par to, kāpēc nereti vakaros dzirdam cilvēkus pilnā balsī skaļi kliedzam. Kliedzam neartikulētas skaņas. Norakstījām to uz vienu no zviedru „īpatnībām” savienojumā ar alkoholu. Taču, kā izrādās, šiem kliedzieniem ir dziļdomīga nozīme. Tādā veidā studenti pauž stresu, izlādē negatīvās enerģijas, kas radušās studiju dēļ. Šajos iekšējo „sāpju” kliedzienos studenti apvienojas plkst.22 vakarā. Protams, īpaši skaudri tiek kliegts vakaros, kad lietots alkohols. Kāda studente, kas šad tad palīdz pieskatīt Martinu, atzina, ka vasaras brīvlaikā, kad viņa dzīvoja vecāku mājā, esot pamatīgi pietrūkusi šī kolektīvā „atbrīvošanās” ar kliedzienu.

Pēc šī atklājuma es sapratu, ka nereti izdaru pārsteidzīgus secinājumus un spriedumus. Dažkārt nepieciešams pavisam nedaudz informācijas, lai uz konkrēto lietu vai parādību palūkotos citām acīm. Ceru, ka man priekšā vēl daudz interesantu atklājumu, iepazīstot Zviedriju un zviedrus.

Māra Simons

, mammām.lv reģistrētā māmiņa

Māra par sevi:

Kopš 2007.gada nogales dzīvoju Zviedrijas pilsētā Upsalā. Nokļuvu tur sava toreiz vēl nākamā vīra dēļ. Gregs ir jaunzēlandietis, bet nu jau septiņus gadus dzīvo un strādā par pētnieku Zviedrijā. Audzinām divus dēlus: manu astoņus gadus veco dēlu Andreju un deviņus mēnešus veco Martinu. Ik pa laikam mūs apciemo arī Grega deviņgadīgie dvīņu puikas. Pirms pārcelšanās uz Zviedriju strādāju PR jomā. Pašlaik mans vienīgais darbs ir būt mammai.