Zviedrijā jūtos labi un būs vēl labāk!
Pēdējo mēnešu laikā vairākkārt pieķeru sevi „nedarbā” – es sajūtu tādu kā vispārēja apmierinājuma sajūtu par savu pašreizējo dzīves posmu. Neskatoties uz to, ka esmu Zviedrijā, ne Latvijā. Neskatoties uz to, ka pašlaik esmu mājsaimniece (nepatīk gan man šis vārdiņš, jāatzīst).
Dīvainā kārtā pirms nepilna mēneša nokļuvu kādā sieviešu kopā sanākšanā. Pasākums tika organizēts angļu valodā runājošām sievietēm Upsalā. Lielākais vairums klātesošo apliecināja, ka iedzīvoties Zviedrijā nav viegli. Pat tās sievietes, kuras jau iepriekš pieradušas ar visām ģimenēm vairākkārt mainīt dzīvesvietas, sacīja, ka nekur līdz šim nav bijis tik grūti kā šeit, tādēļ mums nepieciešams turēties kopā, palīdzēt ar padomu, atbalstīt vienai otru, un galu galā veidot pašām savu sociālo kontaktu tīklu. Ideja man šķiet ļoti jauka un pozitīva, taču ir kāds „bet”. Vai mēs, veidojot savus alternatīvos sociālos lokus, tādējādi nenorobežojam sevi no pārējās sabiedrības daļas – no tās, kurā it kā vēlamies iekļauties, bet tas tik grūti padodas.
Tādēļ pulcināt kopā vairākus šādus mazos čīkstētājus, manuprāt, varētu nebūt īpaši patīkami un auglīgi.
Kādēļ tad, kad teicu, ka jūtos šeit labi, es it kā sevi dažkārt
pieķeru „nedarbā”? Man šķiet, ka tad, kad cilvēks sastopas ar ko
nepazīstamu, svešu un nesaprotamu, tā ir cilvēka automātiska
reakcija – norobežoties no tā. Tā ir gan man, gan vairākumam to
sieviešu, kuras sastapu iepriekšminētajā pasākumā. Un, lūk, kad,
neskatoties uz iekšējo nosodījumu vai nepatiku pret vienu vai otru
lietu šeit Zviedrijā, Tu kādā mirklī sajūties harmonijā ar sevi un
apkārtni, šķiet, ka esi kādu nodevis. Varbūt to mazo čīkstētāju
ikvienā no mums, kas salīdzina, kritizē, nievā. Tādēļ pulcināt kopā
vairākus šādus mazos čīkstētājus, manuprāt, varētu nebūt īpaši
patīkami un auglīgi.
Sasparojušies arī Upsalas latvieši. Izrādās, ka pavisam drīz
plānota arī vietējo latviešu sanākšana. Jācer, ka spēsim viens otru
iedvesmot!
Māra Simons
, mammām.lv reģistrētā māmiņa
Māra par sevi:
Kopš 2007.gada nogales dzīvoju Zviedrijas pilsētā Upsalā. Nokļuvu
tur sava toreiz vēl nākamā vīra dēļ. Gregs ir jaunzēlandietis, bet
nu jau septiņus gadus dzīvo un strādā par pētnieku Zviedrijā.
Audzinām divus dēlus: manu astoņus gadus veco dēlu Andreju un
deviņus mēnešus veco Martinu. Ik pa laikam mūs apciemo arī Grega
deviņgadīgie dvīņu puikas. Pirms pārcelšanās uz Zviedriju strādāju
PR jomā. Pašlaik mans vienīgais darbs ir būt mammai.