Palīdzības diena

Katru rītu, atnākot uz darbu, es apsēžos savā darba vietā, ieslēdzu savus darba datoru un sāku darīt savus darbus. Katru dienu es satiekos ar cilvēkiem. Sarunas, rokasspiedieni, vienošanās, darījumi... Katru dienu es strādāju plecu pie pleca ar saviem kolēģiem - sapulces, pakalpojumi, kļūdas, veiksmes, asaras, strīdi, uzvaras... Katru dienu es esmu sevī – domas, pārdomas, idejas, mēģināšana saprast, nesaprašana, atcerēšanās, atrašana, pazaudēšana... Katru vakaru es satiekos ar savu ģimeni – apskāvieni, končiņas, samīļošanās, sabāršanās, pavakariņošana, vakara tracis, aizmigšana... Kādu dienu man, iespējams, vajadzēs palīdzību. Tad uzzināšu, cik vērts es esmu. Lai nodotu asinis dakterim Aldim Gailim, cilvēki stāv rindā. Cilvēki, kam viņš ir palīdzējis. Viņš nav teātra vai TV zvaigzne, savu darbu viņš dara nevis prožektoru starmešos, bet savā darba kabinetā. Nopelnīt tik lielu mīlestību, vienkārši darot savu darbu, lemts tikai dažiem cilvēkiem. Ļoti ceru, ka viss viņam būs kārtībā...