Bez sajūtām nekur

Lasot visdažādākos seksologu un citu speciālistu ieteikumus, reizēm sašķiebjās lūpa, jo ieteikumi visbiežāk kā uzlabot emocionālo dzīvi ir vien ārēji. Ikvienai šķiet, ka viņa būs iekārojama uzvelkot sarkanus stingus un sadedzot sveces, pamainot pozu un parādot sevi kā skaistu dāmu. Bet...tas ir tikai ārēji un mehāniski. Starp grabuļiem, spīguļiem un skaistumu aizmirstam pašu galveno- morāli un jūtas. Ne vienmēr labi liks justies skaists augums un ne vienmēr vīrietis labi jutīsies pie vakariņu galda, ja nebūs savstarpējā sirds siltuma un mīlestības.

Jau ilgu laiku izsmietais „sieviete pavarda sargātāja” par sevi tomēr atgādina kā baltākā patiesība, tādēļ, ka  tieši no sievietes ir atkarīgs tas, kā jutīsies bērns, vīrs, mājas viesi un citi ļaudis. Un te arī slēpjas vistiešākā morāle- būt tādai sievietei, kuras paspārnē cilvēki jūtas mīlēti un ar kuru allaž gribas satikties.

 Tas man vistiešākajā veidā atgādina mīļo omīti, jo nu kā gan var negribēt būt tur, kur gaida siltas zeķes, labi vārdi un garšīgas ar labām domām gatavotas vakariņas un sajūta- mani mājās gaida. Tieši to ir aizmirsušas daudz- būt tādai, kuras mājās var justies labi. Un to nenodrošina tikai spīguļi, košas kleitas, ja tas viss ir tikai ārēji un mehāniski.