Dzīve

Man patīk ik pa laikam aizdomāties. Man patīk ik pa laikam pasapņot. Sapņi ir labi. Tie ir veselīgi. Tie dod tev cerību piecelties pat tad, kad smagākie akmeņi sakrājušies uz taviem pleciem. Cerība nenozīmē aizgrūzt visus akmeņus un dzīvot galvu pacēlušam. Cerība nozīmē - rast centību uz mērķi, bet mērķi būvē pa gabaliņiem un, jo ātrāk tu ņemsi akmeņus, jo šķībāks un grūtāk ejams ceļš tev būs. Tāpēc nesteidzies! Sadali savus dzīves akmeņus. Lai cik nošķauti un netīri tie būtu, ja pratīsi tos novērtēt, pratīsi arī rast mieru. Bet ko gan dod miers, ja nav brīvības? Un kā iegūt brīvību, ja tev ir tik liela kaudze ar akmeņiem, ka neredzi tai pāri? Šādos brīžos man patīk iedomāties tos mazus, lai arī to daudzums nemainās, tie tomēr rada manī cerību. Es esmu vienkārša meitene. Daudzi pat dotu man vairāk gadus, bet tā nav lielīšanās. No tevis, mans draugs, es atšķiros tikai ar to, ka protu novērtēt savus akmeņus, kuri man dos ceļu uz patieso dzīvi. Lai ko tu tagad darītu, atceries, ka vienmēr tavā ceļā trāpīsies kā bedres tā pacēlumi.