bez tevis!

Bez tevis es jūtos kaut kā savādi...
Liekas tomēr tā ir taisnība, ka Amors ir izaudzējis sev ragus un kļuvis par mazu briesmoni...
Es tevi redzu, kaut arī tevis šeit nav...
Es tevi jūtu, kaut arī tu man nepieskaries...
Tu man biji tik tuvu un atkal esi tik tālu...
Tu man slīdi caur pirkstiem kā ūdens. ko esmu iesmēlusi saujā...
es jau negribu daudz:
To vakaru, kad uguni neiedeksim...
To rītu, kad nedzirdēsim pulksteni zvanām...
Tu bez manis esi kā eņģelis ar vienu spārnu...
Tāpat arī es...
Man bail, ka tu varētu vairs neatgriesties...
Bet vēl vairāk es baidos no tā, ka tu varētu atgriezīsies....
Tu esi kā mēness - augšā spīdi, nesildi, tikai liec visiem jukt prātā pēc tevis....
Laiks un attālums mūs atsvešina, pārklājot mūsu atmiņām pāri putekļus...
Lai tevi aizmirstu man vajag izdomāt savu Sargeņģeli...
"Brālītis Skotiņš"