Ko gribu, to daru!!!

Bija jauka augusta pievakare...un mīļa vakarēšana...bet viena nejauši izteikta frāze atkal man lika aizdomāties par cilvēku savstarpējām attiecībām...šķiršanos...un bērniem,kas iesaistīti pieaugušo cilvēku pasaulē...

Stāsts lūks šāds...Es dzīvoju kopā ar vīrieti,kurš pirms tam bija precējies...un viņiem ir kopīga meitiņa...

Un stāsts ir par to,ka sievietes patvaļai nav robežu-ko gribu ,to daru!!!Viņa pēc šķiršanās ierobežoja tēvam satikties ar meitu,neļāva saukt par tēvu ...mazliet vēlāk meitene varēja ierobežoti satikties ar tēvu tikai viņas klātbūtnē!Tad sekoja paziņojums,ka tēvam jāatsakās no meitas,atļaujot mainīt  tagadējā vīra uzvārdu meitai..Absurds!Visu gandrīz viņa panāca...tikai viena nianse-tēvs nebija gatavs atteikties no tēva statusa,meita arī viņam nozīmēja daudz...Absurdi,bet fakts...viņš satikās ļoti reti ar meitiņu,bet nedrīkstēja teikt,ka ir tēvs,jo bērna māte aizliedza to darīt,ja nē...aizliegs vispār satikties!!!Tomēr,īsi pirms skolas gaitu uzsākšanas, meitenei apsveikuma kartiņā tika ierakstīts,kas ir īstais tētis.

Un sākās tiesāšanās...tika atzīts,ka bērna harmoniskai attīstībai vēlama abu vecāku saskarsme...Nezinu ,kā labā darbojas Latvijas likumdošana!!!Tas ir šausmīgi,jo meitenei nav iespēja objektīvi izvērtēt savu īsto tēti,kas godīgi maksā alimentus,regulēri sazinās ar skolotāju par meitas attīstību,atbalsta finansiāli arī nometņu apmeklējumus veiksmīgai meitenes izaugsmei.ANO Bērnu konvencija paredz,ka atšķirt bērnu no ģimenes ,šajā gadījumā tēva,ir vērtējama kā nolaidība.Abiem vecākiem ir vienādas tiesības uz bērnu...bet kāds šeit jūtas pat ļoti pārāks!!!Par bērna psiholoģiskajām sajūtām vispār netiek domāts!!!

Dzīve turpinās...negatīvisma sēkla meitenē ir iesēta pret tēvu...sieviete var sajusties varena,bet kur ir garantija,ka nebūs trešā laulība...atkal nākamā uzvārda maiņa meitai???Mēs tiešām dzīvojam beztiesiskā valstī...un tādu gadījumu ir. daudz...bet par to nedrīkst klusēt...neesmu sieviešu nīdēja...bet šajā gadījumā  vīrietis ir pat ļoti diskriminēts...un negatīva viedokļa par otru vecāku radīšana bērnā ,manuprāt,ir definējama kā emocionāla vardarbība...bet pierādīt to ir neiespējami...tāpēc šajai sievietei ir atļauta patvaļa - ko gribu,todaru...

Vai tāda ir mātes patiesā sūtība?Par to nedrīkst klusēt!!!Ir jāraksta,jārunā...jo bērni ir mūsu nākotne...kādas personības no viņiem izaugs?Kādu ģimeni viņi veidos?

T