Krīzes anatomija
Februāra beigās pēc apmēram pusgada pārtraukuma viesojos Latvijā. Gribot negribot gandrīz visās sarunās „viesojās” vārds „krīze”. Citiem ekonomiska, citiem privāta, citiem veselības. Dažiem maniem paziņām un draugiem – pa nelielai daļai no visa kā. Tā teikt, lai maz neliekas – šķobās gan veselība, gan finanses, gan privātā dzīve.
FOTO: Mammamuntetiem.lv
Foto no Māras personīgā arhīva
Vairākās sarunās ar draugiem patiesībā nonācām pie vienota secinājuma – valsts ekonomiskā krīze bija neizbēgama; nepieciešama mācību stunda jaunai valstij. Nenodarbojoties ar vainīgo meklēšanu valsts pārvaldes vai uzraudzības institūcijās, bankās Latvijā un ārpus tās, ikviens, šķiet, var parādīt ar pirkstu, pirmkārt, pats uz sevi – jā, es biju vieglprātīgs attiecībā uz naudas jautājumiem; jā, es pakļāvos tūlītējas labas dzīves kārdinājumam...
Lasītākais
Manuprāt, arī attiecību krīzes un veselības problēmas
daudzās ģimenēs iet „roku rokā” ar ekonomisko krīzi. Pareizāk
sakot, ar to, kas notiek mūsu galvās.
Manuprāt, jāsāk pašiem paskatīties uz sevi. Arī mani bankas konti
bija palielos „mīnusos”, un kādu brīdi šķita, ka neredzu izeju no
šī apburtā loka – ikmēneša maksājumiem bankai, lai atmaksātu
tik viegli radušos parādu, kas vēlāk kļuva par tik smagu nastu. Nu
man tas beidzot ir izdevies, un tā ir patiešām lieliska sajūta! Es
personīgi esmu guvusi labu mācību stundu attiecībās ar naudu.
Manuprāt, arī attiecību krīzes un veselības problēmas daudzās
ģimenēs iet „roku rokā” ar ekonomisko krīzi. Pareizāk sakot, ar to,
kas notiek mūsu galvās. Kā mēs risinām attiecības paši ar sevi,
citiem cilvēkiem? Cik lielā mērā esam gatavi mainīt savu pasauli un
pārstartēt vecās „programmas”?
Ir vieglāk kritizēt to, kas atrodas ārpus tavas telpas – citus
cilvēkus, grupējumus, valstis. Kas notiek tad, ja paveries pats uz
sevi un savu apkārtni? Un paskaties, nevis meklējot attaisnojumus,
bet izvērtējot reālo situāciju?
