24. februāris.

  Šodien ir mana vārda diena. Kristers ciemiņus nokavēja. Mana draudzene atnāca ar saviem puikām (5.gadi un 1g.7mēn.).  nokavēja pats dēļ savām dusmām. Pamodās septiņos no rīta kā jau parasti. Šoreiz bija saguris jau ap divpadsmitiem. Saguris un dusmīgs par visu. Nezinu par ko atkal uznāca lielā dusma,bet rezultāts pašam nepatika. Kristers mētāja savu mazo galdiņu un krēsliņus. Tīri aiz dusmām. Tikai viņš nebija gaidījis manu reakciju - izjaucu viņa galdu un krēslus,un ieliku skapī tā,lai mazais nevar aizsniegt. Tā nu bija kliegšana. Dusmīgs,nelaimīgs un noguris bērniņš. Gandrīz jau atdevu galdu viņam. Diemžēl,Kristers vairs neraudāja,bet gan aiz dusmām mētāja kurpes pa visu māju. Kristers savas mēbeles nedabūja. Liku viņu gulēt. Tik viegli tas nebija. Nevarēja nomierināties. Kad bija nomierinājies,aizmigšana prasīja tikai 3 minūtītes. Perfekti. Salasīju kurpes un sāku tīrīt virtuvi,lai tur vispār kādu varētu ielaist. Tā nu Kristers nogulēja ciemiņus. Bet to viņš nepārdzīvoja. vēlāk vakarā atnāks viņa vecmāmiņa (cik nu veca) - Kristers viņai devis vārdu Obo Dace. :)   Tā nu tagad man mājās miers. Mazais skatās multenes un gaida savu Obo. mans vīrietis atnāca no darba un uzdāvināja skaistus ziedus un lielo spoguli,kuru sen jau gribēju.