Domas un rīcības?!

Tā nu viņš tur karājās līdz beidzot iekliedzās: "Vai tur augšā kāds ir, kas var man palīdzēt?" Atbildes nav. Vīrietis turpināja saukt; "Vai tur augšā kāds ir, kas var man palīdzēt?" Galu galā atsaucās varena balss: "Runā Dievs! Es varu tev palīdzēt. Vienkārši atlaid rokas un uzticies." Nākošais, ko var dzirdēt ir "Vai tur augšā kāds ir, kas var man palīdzēt?" Šī stāsta morāle ir vienkārši saprotama, bet cik daudzi mūsdienās pārstāj kliegt pēc palīdzības? Cik daudzi pat nav iesākuši ar rīcību, lai mēģinātu aizķerties un nenokrist? Kādreiz es domāju, ka prāts pauž patiesību, ka viss, ko ar prātu pieņemu, tas ko es ar prātu uztveru ir pareizs. Tā nav! Mūsu prāts ir vislielākais šķērslis panākumu, ienākumu gūšanai. Ar prātu mēs mēģinām izdomāt vairākus soļus uz priekšu, tad tas, ko mēs izdomājam mums nepatīk, mēs sākam svārstīties savās domās, mūsos parādās bailes, ka mēs varam ko zaudēt un ne pārliecība, līdz ar to atkal atsākam domāt, domāt, domāt..... Tātad prāts mums neļauj rīkoties, vai vel ļaunāk mēs sākam pievilkt to, ko domājam. Tas ir tāpat kā "taupīt naudu nebaltajai dienai" - mēs par to domājam, pievelkam un šāda diena noteikti pienāks, vai "nauda ir visu ļaunumu sakne" - ja tā domāsi, tad naudas nekad nebūs, vai "bagātnieki ir noziedznieki" - tātad nekad nekļūsi par bagātnieku, vai "lai nopelnītu smagi, smagi ir jāstrādā" - tu arī strādāsi smagi un nauda nāks ļoti smagi. Mēs sevi varam salīdzināt ar koku. Mūsu dzīve ir kā koks, kurā ir augļi (jeb kā psiholoģijā augļus mēdz dēvēt par sekām). Tātad mēs dzīvē skatāmies uz saviem augļiem (sekām) - mums tie nepatīk, tie ir savītušu, tie ir mazi un nesmuki, tie nav garšīgi. Ko tad mēs tiecamies darīt? Lielākā daļa no mums pievērš vel lielāku uzmanību šiem augļiem un iespringstam uz domāšanu (Kāpēc augļi ir tādi? Ko kaimiņi par to teiks? Veikalā tādus pašus redzēju? A ja nu es viņus nekur nevarēšu realizēt?) Katrā auļu dārzā to kas atrodas virszemē, rada tas, kas atrodas zem zemes. Tāpēc veltīgi ir pievēst uzmanību jau izaudzētiem augļiem. Tu nevari mainīt jau izaudzētus augļus, tomēr tu vari mainīt nākotnes augļus, lai to izdarītu būs jārok zeme un jānostiprina saknes. Kā cilvēki mēs esam dabas daļa, nevis stāvam virs tā. Mūsos ir šīs saknes un rokot mēs varam iegūt labus augļus. Un tikai mēs paši varam tos mainīt. Kā teica Harvs Ekers: "Tavi ienākumi var augt tikai tik daudz, cik tu pats rīkojies". Vai esi domājis par to kas tu esi? Kā tu domā? Kāda ir tava pārliecība? Cik pārliecināts tu esi par sevi? Kā tu spēj rīkoties par spīti savām bailēm, uztraukumam, traucēkļiem un diskomfortam? Vai tu vari rīkoties, kad nav noskaņojuma? Faktiski mūsu raksturs, domāšana un pārliecība ir tie faktori, kas nosaka mūsu dzīves panākumus. Paskatieties apkārt, paskaties uz sevi - mūsu tendence ir nerīkoties vispār. Mēs esam iesnaudušies pie stūres. Mēs esam sevī ierāvušies, savā pasaulē. Tādēļ mūsu ienākumi ir atbilstoši mūsu rīcībām. www.vitalitate.lv