Stāsts...

 Dievs atbildēja:"Esmu tev izmeklējis eņģeli,kurš tevi sargās un aprūpes." "Bet te,debesīs,esmu tik priecīgs,varu smieties un dziedāt!"nopūtās bērns "Tavs eņģelis tevi dzirdes un ar tevi smiesies ik dienu. Tu jutīsi viņa mīlestību un būsi tikpat laimīgs ka te."mazuli mierināja dievs "un ka gan es sapratīšu,ko ļaudis uz zemes runā?"nerimās bērns "tavs eņģelis teiks tev visskaistākos vārdus! Ar lielu pacietību un mieru viņš iemācīs runāt arī tev!" mazais tomēr nerimās:"Esmu dzirdējis,ka uz zemes dzīvo arī slikti cilvēki-kas mani pasargās?" Dievs atbildēja:"tavs eņģelis tevi sargās,kaut arī paša dzīvība būtu apdraudēta." "bet es būšu bēdīgs,jo vairs nesatikšu tevi!" "tavs eņģelis tev stāstīs par mani un pasauli un parādīs tev ceļu pie manis. Tā es vienmēr būšu tava tuvumā." šajā bridi debesīs valdīja klusums,aiz tālēm jau bija dzirdamas balsis no zemes. Mazais vēl satraukti iejautājas:"Dievin,pirms es dodos prom saki-ka sauks manu eņģeļi?"dievs pasmaidīja un klusi noteica:"vārds nav svarīgi. Tu viņu sauksi par mammīti!!!