Laipni lūgta Latvijā!

Darbības vieta abos gadījumos bija bufetes kafejnīca. Kāda latviešu kompānija bija netālu no manis, kad uz šķīvja liku savu izraudzīto laša gabaliņu. Vīrietis, šķiet, domādams, ka es latviski nesaprotu, sāka komentēt manu ēdiena izvēli:„Redz, viņa ņem lasi, kas ar žurkām barots.” Kad es pagriezos un novēlēju arī viņam labu apetīti, viņš manāmi nosarka un sāka taisnoties, ka redz, norvēģi lašus barojot ar žurkām.  

Pēc tam devos ieliet sulu, taču sulas automāts nedarbojās. Devos pie otra, arī tas nedarbojās. Turpat netālu kāda cita vīriešu kompānija sāka komentēt manus centienus. Viens no vīriešiem teica: „Redz, kur viena grib sulu „na haļavu” dabūt”. Tajā brīdī es sapratu, ka par sulu ir atsevišķi jāmaksā, ka tā neietilpst bufetes cenā. Taču tāpat nenocietos pieiet pie vīriešiem un pavaicāt, kādēļ gan ir tik grūti pateikt otram, ka sula ir jāpērk atsevišķi, tā vietā izsakot aizmuguriskas piezīmes. Atbildi nesaņēmu.

Lasīju un nevarēju vien nobrīnīties par to, ka vairākus komentētājus vairāk interesēja nevis pati raksta tēma, bet autora nozākāšana. Kāds pat izrādījās eksperts jautājumos par manu seksuālo dzīvi. 

„Laipni lūgta Latvijā,” – tāda bija mana pirmā sajūta pēc šiem nelielajiem atgadījumiem. Arī tā ir daļa manas tautas mentalitātes – aprunāšana, palīdzīgas rokas nesniegšana. Un tas nav absolūti nekas jauns. Tikai tad, ja neesi latviešu vidē uzturējies ilgāku laiku, katrs šāds mazs incidents iekrāso manas emocijas spilgtākos toņos. Iespējams, iepriekš, kad vēl dzīvoju Latvijā, nepievērstu šiem cilvēkiem nekādu vērību, nepamanītu slēptos „dzēlienus”.

Nereti, palasot interneta komentārus visdažādākā satura rakstiem latviešu valodā, paliek pavisam neomulīgi. Cik daudz iekšējas agresijas un ļaunuma pilni vārdi vienam pret otru, pret sabiedrībā zināmiem, bet personīgi nepazīstamiem cilvēkiem! Cik daudz spriedumu par cilvēku, viņu nepazīstot!

Taču man reizēm ir bail par mums, latviešiem, kā par tautu. Kamēr būs daudz šādu kluso un neapmierināto kurnētāju, kamēr latvietim gardākais ēdiens būs cits latvietis, kamēr mēs neredzēsim tālāk par savu sētu un druvu, labāki laiki nav gaidāmi.

Kad kāds cits portāls reiz pārpublicēja manas pārdomas par to, kāpēc un kas jāpārdomā, ja vēlas aizbraukt no Latvijas, raksts saņēma daudz komentāru. Lasīju un nevarēju vien nobrīnīties par to, ka vairākus komentētājus vairāk interesēja nevis pati raksta tēma, bet autora nozākāšana. Kāds pat izrādījās eksperts jautājumos par manu seksuālo dzīvi.  

Man nav bail saņemt kritiskas piezīmes un negatīvus komentārus. Taču man reizēm ir bail par mums, latviešiem, kā par tautu. Kamēr būs daudz šādu kluso un neapmierināto kurnētāju, kamēr latvietim gardākais ēdiens būs cits latvietis, kamēr mēs neredzēsim tālāk par savu sētu un druvu, labāki laiki nav gaidāmi.