Otrās nedēļas vidus

 Nu tā. Otrā nedēļa ar

E-dietologa

padomiem nu jau ir pusē. Jūtos labāk un šķiet, ka spogulim arī nu jau es patīku vairāk. Pirmie rezultāti ir jūtami un tas priecē, dod impulsiņu tādā pašā garā arī turpināt. Vakar no rīta atkal biju izgājis paskriet, tas pozitīvi, visai dienai tāds foršs lādiņš un lepnums par sevi, ka spēju piespiest sevi darīt tādas lietas.

Pa dienu gan sagrēkojos ar Narvesen produkciju. Savai aizstāvībai gan varu teikt, ka ēdu nevis tās trijstūrainās maizes ar baltmaizi, bet gan ar brūno pilngraudu maizīti. Un mājupceļā nenormāli sagribējās ēst, tad es tiku galā ar vienu biezpiena sieriņu. Izdevās, mājās ieēdu vieglas vakariņas un tas arī viss. Un vēl viena veiksmes atslēga ir ūdens pa rokai visas dienas garumā. Reāli nav grūti būt veselīgam. 

Veiksmes atslēga ir ūdens pa rokai visas dienas garumā. Reāli nav grūti būt veselīgam.

Šorīt atkal bizoju aplīšus, pumpējos un taisīju presītes piemājas stadioniņā. Ļoti patīkami. Nonācu pie secinājuma, ka visgrūtākais ir sameklēt treniņtērpu un saposties skriešanai, jo pēc pirmajiem norikšotajiem metriem jau ķermeni un prātu pārņem prieks, ka esmu saņēmies un kaut ko daru.

Pēc paskraidīšanas atklājās, ka šodien uz darbu jābrauc nav, tad nu es pilnīgā mieriņā sakopu sevi dienai, uzcepu vēršacis un mierīgi pabrokastoju. Tā pa eleganto, kā filmā. Starp citu, taisot vēdera presītes, vajag uzmanīties, ka dzīvokļa atslēgas neizslīd no kabatas un nepaliek stadionā. Šodien bija ļoti nepatīkami atnākt no skriešanas un pie dzīvokļa durvīm atklāt, ka atslēgas nav turpat kabatā, kur tika ieliktas. Gadās. 

Šodien tad nu pa mājām, ēdu salātiņus, pusdienās pelmeņus, pēc tam atkal salātiņus un tā. Tikko vakariņās tika notiesāta arī mannā putra un tas jau viss.

Ik pa laikam es nenoturos un nopērku to gāzēto limonādi, bet tad nu cenšos nopirkt 0,33L iepakojumu, lai mazāki postījumi. Tā, lūk, man iet.