Kā salabot attiecības?

Sveiki! Esmu lielā nesaprašanā. Ar puisi tikko bija liela skiršanās, nolēmām, ka vajag vienam no otra atpūsties, jo visu laiku bijām visur kopā gan dienu, gan vakaru, gan mājās. Sākām strīdēties, lai gan nekad nestrīdēejāmies! Kad sanāca tas strīds un izlēmām, ka vajag vienam no otra atpūsties, es aizbraucu pie savas māsas uz Angliju, kad biju Anglijā, vinš man zvanīja un teica, ka nevarot bez manis dzīvot, kāpēc es vispār aizbraucu..! Es tā arī atbildēju, ka tā bija viņa izvēle atpūsties vienam no otra."
Tagad, kad esmu atpakaļ no Anglijas it kā viss ir labi, bet tai pašā brīdī viņa attieksme ir loti riebīga. Sakot man, ka es neesmu sapratusi savas kļūdas, ka es negribu mainīt savu attieksmi, tikai nesaprotu, kas man manā attieksmē ir jamaina. Atdzīstu to, kad sāku ar viņu tikties, mana greizsirdība ir kļuvusi ļoti lieka, palieku greizsirdiga par vismazāko sīkumu. Viņš met man acīs un saka, ka mājās neko nedaru, ēst netaisu. Majas es daru visu, visu vācu aiz viņa, kārtoju māju, mazgāju traukus, uztaisu ēst u.tt, bet vienalga tā nav labi! Mans puisis ļoti intresējas par manu pagātni, kada esmu bijusi ,protams katram cilvēkam gadās jauība sastrādāt visādas lietas, bet nevaru viņam ieskaidrot, ka dzīvoju tagadnē nevis pagātnē. Kad viņš kaut ko uzzina par mani, kāda esmu bijusi kādreiz, viņš man to visu pārjautā, vai tā bija, ja tā bija, tad es arī ta pasaku, bet, ja ta nav bijis, tad es saku, ka nē, es tādas lietas nesmu darījusi. Un kad saku, ka tādas lietas nesmu darījusi, tad uzreiz izskan tāda frāze, kāpēc tu man melo! Viņš tic saviem draugiem nevis savai meitenei! Puisis ir vienkarši ideāls, un mīlu viņu, tikai brīžiem nesaprotu, kas ar viņu notiekas, varbūt esmu arī es pati vainīga ar savu lielo greisirdību un ar savu attieksmi.
Tāpēc vēlos zināt jūsu viedokli, ko man darīt šādā situācijā, un lai attiecibas būtu atkal labas un ideālas!