Pēkšņās zīdaiņa pārvērtības

Līdz 3 mēnešu vecumam viss bija kārtībā, dēls bija, ja tā var teikt, samērā patstāvīgs (kopš dzimšanas guļ savā gultā, labprāt spēlējās viens pats u.t.t.), ar kolikām baigo problēmu nebija (ja mamma sekoja līdz, tam ko ēd), uz nakti gulēt aizgāja samērā mierīgi starp plkst. 21-22(pēc vakara "vannošanās", pupa ēšanas, savā gultiņā), cēlās vienreiz naktī, bet pēkšņi , vienā vakarā, viss mainījās... uz gulētiešanu gatavs ne agrāk kā 23os, paēd, bet kā ieliek gultiņā sāk bļaut, domājam ka puncis, masējam, dodam Espumisan u.t.t., kamēr nēsā uz rokām viss kārtībā, kādu stundu pusotru šādi nocīnījušies (sieva neapmierināta, vīrs neizgulējies :D ) bērns ap 24iem, pusvieniem aizmieg uz nakti, bet nākamajā vakarā tas pats! Koliku pazīmes vairs nenovērojām un tā jau 2 nedēļas! Kas tik pēkšņi lika viņam tā pārvērsties!? Piebildīšu, ka vakara rituāli nemainījās, sadzīves apstākļi tāpat, dienas režīms arī! Iespējams ka pirmajā pārmaiņu vakarā bija problēma ar vēderu, jo neilgi pēc Espumisan iedošanas dēls nomierinājās un aizmiga, bet visas turpmākās dienas pamatīgs niķis! Atstāšana gultā (lai paniķojas) beidzas ar nemitīgu bļaušanu līdz neiztur ne mamma, ne tēvs! Palīdziet lūdzu, man 5:30 jāceļās uz darbu :)