Kāpēc pieaugušas sievietes kļūst apmātas ar “Krēslu”?

Pirms “Krēslas” es daudzus gadus nebiju pat atvērusi kādu sieviešu romānu. Augstprātīgi smaidīju par visādām Bridžitām Džonsām. Man tādām muļķībām nebija laika – bērni jāaudzina, vakariņas jātaisa un vēl par darbu jādomā. Ja nu atradās kāds brīvbrīdis lasīšanai, tad ne jau nu lubenei. Kad “Krēslas” apsēstība piemeklēja arī dažas manas draudzenes – manās acīs cienījamas sievietes, kuru viedoklis man šķiet svarīgs -, biju ļoooti pārsteigta un apjukusi. Jūs arī fanojat par lubenēm? Un viena no viņām man stāsta, kā samelojusi vīram sakot, ka dodas uz darbu, bet patiesībā aizgājusi uz parku lasīt “Krēslu”. Nākamo daļu lasījusi visu nakti līdz rītausmai. Viņasprāt, tajā esot kādi slepeni kodi. Slepeni kodi! Ha, ha! Taču tas lika man saausīties – Nu, kas, var būt tāds, ka pieaugušai sievietei šitā jāuzvedas?

...samelojusi vīram sakot, ka dodas uz darbu, bet patiesībā aizgājusi uz parku lasīt “Krēslu”. Nākamo daļu lasījusi visu nakti līdz rītausmai.

Un tā manās rokās nonāca “Krēsla”... Ievilka jau ar pirmajām lapaspusēm un es pati biju šokā, ka tovakar nedzirdēju nedz bērnu strīdus, nedz, ko man saka vīrs – vairākas stundas nosēdēju virtuvē uz krēsla, lasot grāmatu un, iespējams, pat aci nepamirkšķinot. Kad grāmata bija izlasīta līdz galam, trīcēju gaidās – dabūt nākamo.

Ar filmu bija vēl trakāk. Noskatījos un uzreiz pēc tam noskatījos vēlreiz. Lai gan parasti man nepatīk kādu filmu skatīties otrreiz, pirmās nedēļas laikā “Krēslu” noskatījos 5 reizes. Satiekot citas “Krēslas” fanes, aktuāls jautājums bija: Cik reizes tu noskatījies filmu? 5, 6, 10!!! Biju kļuvusi apmāta. Divus mēnešus man kņudēja vēders, pazuda apetīte, es nokritos svarā. Mani pārņēma pilnīgi reāla iemīlēšanās sajūta.

...kolēģes vaicāja, ko es vēlētos dzimšanas dienā. "Uzdāviniet, lūdzu, man bilžu grāmatu par par “Krēslas” galvenās lomas atveidotāju Robertu Patinsonu

Pagājuši jau divi gadi, bet es joprojām mēdzu paskatīties man tīkamākos fragmentus no visām man pieejamajām Krēslas daļām, ar aizrautību gaidu nākamās sērijas ekranizāciju un priecājos, ieraugot kādu “Krēslas” video you-tube un savā dzimšanas dienā noskatos filmu pilnībā. Kad internetā parādījās links uz Krēslas 5. daļas sākumu, kas tā arī nekad netikšot publicēta, mana draudzene atsūtīja šo linku ar nosaukumu: Paildzinām baudu...

Man mājās ir bilžu grāmata par “Krēslas” tapšanu un kad pērn kolēģes vaicāja, ko es vēlētos dzimšanas dienā. "Uzdāviniet, lūdzu, man bilžu grāmatu par  “Krēslas” galvenās lomas atveidotāju Robertu Patinsonu", skanēja atbilde. Pēdējā “Krēslas” filma, manuprāt, ir absolūti burvīga, jo tajā apkopotas visu iepriekšējo sēriju skaistākās mīlas ainas.

http://www.youtube.com/watch?v=6IyYlNcrr90&feature=player

Sākumā man bija kauns, ka esmu šitā “iekritusi”, kādā intervija izlasīju žurnālisti Baibu Strautmani sakām: “Manu šī brīža dzīvi raksturo tas, ka esmu izlasījusi visas četras Krēslas daļas”. Rādīju šo citātu vīram: “Redzi, viņa arī lasa Krēslu!”

Tad kāpēc mēs – skaistas, gudras, pieaugušas un precētas – sievietes ar bērniem lasām to pašu grāmatu, par ko fano visas pasaules pusaudzes un arī pašas sākam tā uzvesties? Manuprāt, tā arī ir atbilde – ir tik forši lasīt un savās fantāzijās atgriezties pusaudzes vecumā pirmās mīlestības gaidās un vēlreiz to izdzīvot. Grāmatas galvenā varone Bella ir kompleksu mākta meitene – tātad – ikviena no mums, ir ļoti viegli ar viņu identificēties. Turklāt grāmata uzrakstīta tik vienkāršā valodā, ka tā varētu būt arī mana pusaudzes laika dienasgrāmata. Viņš – vampīrs Edvards Kalens – ir ideālais vīrietis. Ļoti skaists, spēcīgs, vienlaikus maigs, iejūtīgs, inteliģents. Viņa lielākā vēlēšanās ir darīt Bellu laimīgu un pasargāt pret ārējiem draudiem. Ar viņu kopā Bellai ir iespēja iemantot mūžīgu dzīvi un mūžīgu mīlestību. Bet vienlaikus tā ir arī aizliegtā mīla, jo viņa ir cilvēks, bet viņš – vampīrs. Un, ja ar šo visu vēl nepietiek, tiek izspēlēts mīlas trīsstūris ar vēl vienu ideālo vīrieti Džeikobu, kas ir Edvarda pretstats: arī skaists un spēcīgs, bet atšķirībā no vampīra – karstasinīgs un kaismīgs, arī neprātīgi mīl Bellu. Mīlas tēmai vēl fonā ir dramatiski notikumi no sērijas: Uz dzīvību vai nāvi... Bet ziniet, kas ir pats foršākais, lasot vai skatoties “Krēslu”? Var ideāli atslēgties no visa, kas notiek reālajā dzīvē (saistības, rūpes, pienākumi, atbildība, utt.) un uz brīdi padzīvot pasakā.

Saprotiet?:-)

Šobrīd kinoteātros skatāma Krēslas noslēguma daļas "Rītausma" pirmā daļa:

http://www.youtube.com/watch?v=eK8RWUoH2_A&feature=fvst

Autore: Sindija Meluškāne