Smēķēšana un iespēja no tās atbrīvoties
Studēju Sociālo darbu, augstskolas „Attīstība” maģistratūrā.
Studiju programmas ietvaros pētu smēķēšanu, kā sociālu problēmu.
Šajā rakstā nolēmu padalīties savos pētījumos, secinājumos un
iespējamajos problēmu risinājumos.
Ko sabiedrība zina par smēķēšanu, bet ko
nezin?
Plaši dzirdam, ka smēķēšana ir kaitīga, ka katrs var kādreiz kļūt
atkarīgs un nepieciešams liels gribasspēks, lai saņemtos un
pārtrauktu smēķēšanu. Diemžēl visa vaina tiek novelta uz
smēķētājiem un ļoti reti tiek pieminēts, ka smēķēšana ir atkarība,
tāda pati kā narkomānija vai alkoholisms. Vēl mazāk dzirdams
izskaidrojums, ka atkarībai ar gribasspēku nav nekāda sakara, jo
atkarība ir slimība, kas ir stiprāka par gribasspēku. Tas nozīmē,
ka vēlme pēc nikotīna ir lielāka par spēju atteikties no tā.
Cilvēks dara visu, lai saņemtu savu narkotiku – nikotīnu un tikai
pēc tam, ar prāta palīdzību atrod attaisnojumu savai
rīcībai.
Cilvēku nosoda un nedod izskaidrojumu kādēļ tad viņš smēķē. Sanāk,
ka 37 % Latvijas iedzīvotāji ir tik vājš raksturs, ka viņi
labprātīgi izvēlējušies sevi indēt, nesaņemot nekāda labuma un vēl
paši par to maksājot bargu naudu? Tā tas nav. Šie cilvēki ir
kļuvuši par nikotīna atkarība vergiem. Nav patiesība, ka viņi
izvēlas smēķēt, viņi nav spējīgi pārtraukt smēķēšanu, jo trūkst
informācija par nikotīna atkarību un atkarības pārtraukšanu.
Kāpēc šāds skaļš, varbūt pat maz ticams
apgalvojums?
Aplūkojot populārākās smēķēšanas atmešanas metodes redzam, ka tiek
piedāvāts:
Cigareti aizvietot ar citu nikotīna uzņemšanas veidu un tā atradināties no sliktā ieraduma.
Tiek piedāvāti medikamenti, kas nomierina CNS, un atmetot smēķēšanu cilvēks nejūt diskomfortu.
Tiek piedāvāts ar gribasspēka palīdzību samazināt izsmēķēto cigarešu daudzumu, līdz beidzot pārtraukt smēķēšanu.
Visu šo metožu pozitīvs rezultāts ir zemāks par 20%. Tas ir
tādēļ, ka necīnās ar cēloņiem – netiek atzīta nikotīna atkarība,
bet tiek nosodīta darbība – smēķēšana. Pārtraucot smēķēšanu ar šādu
metožu palīdzību smēķētājam paliek tukšums, jo organisms pieprasa
nikotīnu, bet cilvēks ar prātu cenšas atrast ieganstu smēķēšanai.
Šī cīņa līdzinās iekšējam dialogam, kā tumšo un gaišo spēku
cīņa.
Darbā pētīju vai ir kāda efektīgāka metode, izrādās, ka ir.
Ir psihologu palīdzība, bet tā ir ilgstoša un dārga.
Pats arī kādreiz smēķēju, nosmēķēju 20 gadus, ilgu laiku mocījos ar
smēķēšanas atmešanu, bet tad izlasīju grāmatu „Kā viegli atmest
smēķēšanu” un kopš tā laika, jau vairāk kā pieci gadi, neesmu
smēķējis.
Mani interesēja, kādi ir metodes rezultāti un kādēļ netiek
izmantota šī metode?
Metodes rezultāti mani pārsteidza. Austrijas Valsts Vides Veselības
centrs veicis neapstrīdamu un starptautiski atzītu pētījumu, ka
sešu stundu semināra laikā vairāk kā 70% iepriekš nemotivētu
smēķētāju, pārtrauc smēķēšanu un trīs gadus pēc semināra, vairāk kā
50% semināra dalībnieku nav atsākuši smēķēt. Metodi pilnveidojot un
izveidojot trīs semināru kursu panākts, ka var palīdzēt vairāk kā
90% smēķētājiem.
Lai to noskaidrotu Latvijas mērogā, vērsos pie Veselības
veicināšanas valsts aģentūras, Stratēģiskā departamenta
organizatoriski metodiskās nodaļas galvenā speciālista Jāņa
Caunīša. Izrādās, ka šī metodika nav sveša un arī rezultātus
neviens netaisās apšaubīt. Toties ir daži bet. Šo metodi nevar
atzīt par medicīnisku, jo tajā netiek izmantotas zāles un medicīnas
personāls. Šo metodiku atklājis un pilnveidojis kāds angļu
grāmatvedis – kaislīgs pīpmanis, kurš izmisīgi cīnījās ar
smēķēšanas atmešanu. Otra, jau nopietnāka problēma – šī metodika
nav atbalstāma, jo tā nav iekļauta Vispasaules
Veselībasorganizācijas vadlīnijās, kā atbalstāma un atzīstama
metodika. Tam iemesls ir vienkāršs – šī metodika pašos pamatos
neatzīst un noliedz vispār atzītos smēķēšanas atmešanas veidus,
pamatojot, ka tie necīnās ar cēloņiem, bet sekām.
Kam izdevīgi, ka sabiedrība smēķē?
Kādreiz domāju, ka tas nevienam nav izdevīgi, jo saīsinās cilvēka
mūža ilgums, smēķēšana ir galvenais nedabīgas nāves cēlonis, un
daudz kas cits. Diemžēl biju kļūdījies. Latvijas smēķētāji
cigaretēm iztērē 500 miljoni latu gadā. Un ar katru gadu šie tēriņi
palielinās. Ja samazināsies smēķētāju skaits, samazināsies peļņa
tabakas industrijas pārstāvjiem. Jāsaprot arī tas, ka daļa no
peļņas tiek ieguldīta mārketinga aktivitātēs, lai panāktu, ka
cilvēki vairāk smēķē un nespēj atmest smēķēšanu. Vislabāk to
izdarīt ar dezinformācijas palīdzību.
Smēķētāju skaita samazināšanās nav izdevīga farmācijas nozares
pārstāvjiem, jo tiek gūta liela peļņa izplatot neefektīgus
smēķēšanas atmešanas līdzekļus – cigarešu aizvietotājus. Ja
samazināsies smēķētāju skaits, tad samazināsies medikamentu
patēriņš.
Ja tiks atzīta metodika, kas bez medikamentiem, īsā laikā un
neatgriezeniski pārtrauc nikotīna atkarību, tiks zaudēti miljoni
klientu, kas katru gadu tērē miljardus cigaretēm un
medikamentiem.
Kur skatās tautas kalpi un valsts ierēdņi?
Atbilde vienkārša, kas maksā, tas pasūta mūziku. Pirms diviem
gadiem diplomdarbā pētīju kā un kas izglīto sabiedrību azartspēļu
atkarības jautājumos. Izrādījās, ka azartspēļu organizatori paši
rīko izglītojošos pasākumus, lai izglītotu jauniešus un viņu
līderus kā pareizi uzņemties atbildību par savu rīcību. Valsts, ne
tikai atbalsta šādu izglītošanas veidu (šādi pasākumi ir pretrunā
pat ar Vispasaules Veselības organizācijas ētikas normām), bet tiem
tiek piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.
Arī tabakas nozarē, tāpat kā azartspēļu nozarē apgrozās
ievērojama nauda un pielietojamā dezinformācijas metode arī tāda
pati – tiek sagrozīti fakti un aizbildinoties ar palīdzību un
izskaidrošanu, cilvēki tiek vēl dziļāk iedzīti atkarības
lamatās.
Kāds ir iespējamais risinājums?
Risinājums ir. Par laimi atklāti neviens nesaka, ka darbojās
tabakas industrijas interesēs, arī medikamentu ražotāji aizbildinās
ar tautas veselību. Tātad mērķis – atklāt sabiedrībai patiesību par
atkarību un izkļūšanu no atkarības lamatām, ir tikai apsveicams. Ir
uzsāktas pārrunas, lai tiktu atzīta Allena Karra „Vieglā smēķēšanas
atmešanas” metode. Ja šo metodi atzītu kā valstij lietderīgu, tad
būtu iespējams to pielietot skolās – profilakses pasākumu
veidošanā. Varētu panākt, ka profilakses pasākumus neveido atkarību
organizētāji, bet atkarību speciālisti.
Lai panāktu risinājumu un situācijas uzlabojumu ir jāapvieno spēki,
kas izprot reālo situāciju un vēlas to uzlabot. Tā tiktu izveidots
spēks, kas darbosies pretēji narkotiku, alkohola, nikotīna un
medikamentu nozaru lobijam.
Ja kāds pats grib izkļūt no atkarības lamatām, var izlasīt Alena
Karra grāmatu "Kā viegli atmest smēķēšanu" , informāciju var meklēt
arī Alena Karra Latvijas Centra mājas lapā- http://www.allencarr.lv/