Par divvalodību Somijā

Lai gan, iespējams, arī nu jau desmit mēnešus vecais Martins guvis dažas „atziņas”. Viena no tām - lai cik dažkārt neatlaidīgi meklētu acu kontaktu un atbildes smaidu no cilvēkiem, piemēram, autobusa pieturā, to Somijā ne vienmēr sagaidīt. Un ne jau tādēļ, ka cilvēki nelaipni vai nejauki, bet tādēļ, ka klaja sirsnība šeit netiek publiskota.

Mani Somijā fascinē kāds politiska rakstura jautājums, par kuru somi nelabprāt publiski pauž savu viedokli. Tie, kas apmeklējuši šo valsti, droši vien būs ievērojuši, ka ielu nosaukumi, ceļu norādes un cita veida publiska informācija norādīta divās valodās: somu un zviedru. Ja painteresēsieties vēl vairāk, noskaidrosiet, ka Somijā ir divas oficiālās valsts valodas: somu un zviedru. Tai pat laikā zviedru valodā runājošo minoritāte Somijā nepārsniedz 6%. Jā, vēsture stāsta par Somiju, kas bijusi Zviedrijas sastāvā gadsimtiem ilgi. Tāpat Somija gadiem ilgi bijusi Krievijas pakļautībā. Man patiešām šķiet nesaprotams, kādēļ Somija joprojām maksā „nodevas” agrākajam „kaklakungam” – Zviedrijai. Šķiet, šis jautājums mani tā nodarbina tādēļ, ka velku zināmas paralēles ar savu Dzimteni – Latviju, kurai ir līdzīga vēsture; tā gadsimtiem ilgi bijusi dažādu valstu pakļautībā. Protams, Latvijas konteksts bija un ir cits, bet ne par to šoreiz vēlos parunāt.

Lai cik dažkārt neatlaidīgi meklētu acu kontaktu un atbildes smaidu no cilvēkiem, piemēram, autobusa pieturā, to Somijā ne vienmēr sagaidīt.

Lai iegūtu viedokļus, tā teikt, no pirmavotiem, vērsos pie pašiem somiem. Tikai daži atļāvās atklāti atzīt, ka viņus neapmierina zviedru valodas kā valsts valodas statuss. Viņi nevēlas, ka bērniem skolās obligāti jāmācās zviedru valoda. Kāda Grega kolēģe no universitātes savukārt šo situāciju skaidroja ar skandināvu faktoru, proti, Somijā nepieciešama zviedru valoda kā otrā valsts valoda, lai saglabātu un uzturētu savu piederību skandināvu valstu saimē (kā zināms, somu valodai ir cita izcelsme – tā pieder somugru valodu grupai). Kāda cita kolēģe savukārt ļoti politkorektā manierē sacīja, ka ir labi, ka zviedru valodai ir valsts valodas statuss Somijā, jo tādā veidā vismaz kādai no minoritātēm tiek garantētas tiesības. Neskatoties uz šo politiski „pareizo” atbildi, sieviete, skaidrojot mums, ārzemniekiem, Somijas situāciju, nez kādēļ sāka nervozi aizskart savu kaklu – tā it kā viņa tiktu žņaugta. Manuprāt, ķermeņa valoda perfekti demonstrēja, kādas ir viņas patiesās domas par šo situāciju.

Savukārt kāda krievu māmiņa, kad palūdzu novietot viņas bērna ratus tā, lai es tiktu garām, vēlējās, lai es ar viņu runāju krievu valodā.

Reālā situācija Somijā gan pašlaik ir tāda, ka, ja arī liels vairums somu saprot zviedru valodu, reti kurš spēj (vēlas) tajā sazināties. Iemesli, kā man izdevies noskaidrot sarunās ar somiem, ir vairāki: zviedru valodu ikdienas situācijās nākas lietot reti, tādēļ tā netiek pietiekami praktizēta; somiem nepatīk zviedri; nepatīk runāt, jo skolā savulaik spiestā kārtā tā bija jāmācās. Gregs zina vairākus zviedrus, kuri pēc Somijas apciemojuma sūdzas, ka neviens vairs šeit nerunājot un nesaprotot zviedru valodu. Tai pat laikā zviedri nekad nelaiž garām izdevību pazoboties par somu izrunu zviedru valodā – līdzīgi kā latvieši dažkārt atdarina igauņu krievu valodu.

Ir dzirdēts par dažādām kuriozām situācijām ar citas lielvalsts - Krievijas – pārstāvjiem šeit Somijā. Šķiet, atsevišķu šīs valsts iedzīvotāju mentalitātē ir dziļi saglabājies Somijas iekarotāju „gēns”. Kāda kundzīte lielveikala apavu veikalā pieprasīja, lai somu pārdevēja viņu apkalpotu krievu valodā. Savukārt kāda krievu māmiņa, kad palūdzu novietot viņas bērna ratus tā, lai es tiktu garām, vēlējās, lai es ar viņu runāju krievu valodā.

Māra Simons

, mammām.lv reģistrētā māmiņa

Māra par sevi:

Kopš 2007.gada nogales dzīvoju Zviedrijas pilsētā Upsalā. Nokļuvu tur sava toreiz vēl nākamā vīra dēļ. Gregs ir jaunzēlandietis, bet nu jau septiņus gadus dzīvo un strādā par pētnieku Zviedrijā. Audzinām divus dēlus: manu astoņus gadus veco dēlu Andreju un deviņus mēnešus veco Martinu. Ik pa laikam mūs apciemo arī Grega deviņgadīgie dvīņu puikas. Pirms pārcelšanās uz Zviedriju strādāju PR jomā. Pašlaik mans vienīgais darbs ir būt mammai.