Resnuma anatomija jeb Kāpēc mēs paliekam resni?

​

20. gadsimts līdz ar tehnoloģiju attīstību deva savas izmaiņas cilvēku ārējā izskatā un problēmās. Skaista ķermeņa kults sāka ieņemt arvien vadošākas pozīcijas, aicinot ikvienu tiekties pēc TV ekrānu un filmu reklamētajiem ideāliem un ķermeņa apjomiem. Kopā ar to nāca arī jaunas slimības, kas izpauda pārmērīgas rūpes par savu miesu, kā anoreksija un bulīmija, vai arī pilnīgu tās ignorēšanu kā tas notiek nopietnas aptaukošanās gadījumā.

Šādu situāciju sekmēja apkārtējās vides stāvoklis, ēšanas paradumu maiņa (ātrās uzkodas), dzīvesveids (arvien ilgāka sēdēšana pie datoriem birojos) un arī sabiedrībā izplatītie skaistuma ideāli un veiksmes formulas.

Tomēr, kuras sievietes ir laimīgākas: dūšīgās vai tievās?

Kas nosaka mūsu ķermeņa apjomus – ēšana, emocijas, domas vai viss kopā? Iespējams, atbildes uz šiem jautājumiem ļaus labāk katram izprast, ko īsti sieviete vēlas, mēģinot ietekmēt savu svaru.

Vai diēta būs labākais risinājums?

Pareizas ēšanas formulas šobrīd ir viens no labākajiem ienākuma avotiem. Wellness (tulkojot no angļu valodas "labsajūta") bizness mūsdienās ir viens no straujāk augošākajām nozarēm pasaulē. 2005. gadā vien ASV tā mazumtirdzniecības rādītāji sasniedza 79 miljardus dolārus. Vai tas ir mārketinga triks vai reāla problēma? Protams, ka piedāvājums nebūtu tik liels, ja nebūtu pieprasījums. Saskaņā ar mārketinga principiem, ja tavam produktam nav pieprasījuma, tad tas ir jārada, vai arī jāizmanto jau esošais pieprasījums sabiedrībā. Modeļu skates slavenību sadaļās un uz žurnālu vākiem lieliski veido pieprasījumu, izmantojot mūsu slēptākās vēlmas būt skaistiem, izsaukt apbrīnu un dzīvot laimīgu dzīvi. Jaunā ārstu paaudze, kuri sevi sauc par dietologiem, ir tikai daļa no šīs industrijas. Klāt nāk arī jogas vingrinājumi, fitnesa centri un skaistumkopšanas saloni, kas nepārtraukti mums atgādina, cik nepilnvērtīgi mēs esam, ja neatbilstam pieņemtajiem standartiem. Tomēr šo standartu izcelsme kļūst ārkārtīgi pārsteidzoša, ja sākam ielūkoties mūsu prāta mehānismos un ikdienas rutīnā. Daža diēta nostrādā, bet citas dod efektu tikai uz laiku. Kaut kas turpina uzkrāt taukus vai rada šo nepilnvērtīguma sajūtu, kas, acīmredzot, mūsdienās tiek apzīmēta ar vārdiem: "Es esmu resna!"

Emociju pārvēršana masā

Saka, ka "smiekli uzlabo veselību". Tāpēc pozitīvās emocijas spēlē arvien lielāku lomu ieteikumos par pareizu dzīvesveidu un veselības uzturēšanu. Vai kāds ir padomājis, cik dažādi ir cilvēku priekšstati par pozitīvajām emocijām? Kāds smejas par asprātīgu joku, cits par citu cilvēku klupieniem vai kritieniem. Kopējais emocionālais stāvoklis noteikts ne tikai veselību un pasaules uztveri, bet arī humora izjūtu. Mēs redzam, ka cilvēka dzīve veido emociju līkni, kas sākas no bērnības entuziasma un beidzas ar vecumdienu apātiju un skumjām. Tikai retais spēj saglabāt optimistisku dzīves uztveri vecumā. Roku rokā ar šo emociju pagrimumu nāk arī ķermeņa sabrukums. Kas atņem mums dzīvesprieku? Ikdienā tās, protams, ir sliktās ziņas. Bet kopumā dzīves laikā viss negatīvais tiek uzkrāts kādā saprāta daļā, ko amerikāņu autors L. Rons Habards savā pazīstamākajā grāmatā "Dianētika: mūsdienu zinātne par garīgo veselību" sauc par reaktīvo prātu. Negatīvās pieredzes uzkrāšanās saprātā, vai tā būtu zemapziņa, reaktīvais prāts vai bezapziņa, nav nekas jauns, tomēr tās iespaida likvidēšana sagādā daudz lielākas grūtības.

Katrs cilvēks ienāk pasaulē ar savu dzīvības spēka apjomu. Šis dzīvības spēks arī nosaka emocijas, kuras izpaužam dzīvē. Jo viņa vairāk, jo dzīve rit jautrāk un priecīgāk un otrādi. Ja tā ir pamaz, tad katrs sīkums liks mums ieslīgt grūtsirdībā un pārdzīvojumos. Negācijas varētu teikt it kā "apēd" šo dzīvības spēku, pazeminot arī emocionālo rekaciju uz dzīvi kopumā. Līdz ar emociju slīdēšanu lejup, parādās arī kaites, tai skaitā liekā svara uzkrāšanās. Dianētikā šī emocionālā līkne tiek saukta par Emocionālo toņu skalu un tiek izmantota cilvēku uzvedības un fizisko parametru noteikšanā. Emocija iespaidos arī mūsu ārējo izskatu: dzīvespriecīgam cilvēkam tas būs optimālā stāvoklī, dusmīgs cilvēks uzkrās muskuļu masu, lai cīnītos, bailes un slēpts naids bieži vien izraisīs svara zaudējumu, tāpat kā bēdas un apātija, kuras laikā cilvēks pat atteiksies no ēdiena. Emocionālais līmenis, kuru var nosaukt par neizteiktu aizvainojumu, ir kā reiz stāvoklis, kurā cilvēks sāk palielināt ķermeņa masu, aptaukojoties. Šis aizvainojums, kuru mēs tik ļoti slēpjam, uzkrājas prātā un, galu galā, pārtop par taukiem mūsu organismā. Tas nes līdzi arī nepilnvērtības sajūtu, jo cita cilvēka (it sevišķi tuva) necieņas pilnā attieksme mums liek it kā saprast, ka neesam viņa acīs vērtīgi un svarīgi. Pirmās liekā svara pazīmes tikai to pastiprina, tā iedarbinot lejupslīdošo spirāli.

Slikto domu autortiesības

Aplūkojot emocijas, mēs uzreiz uzduramies domām, kas nāk galvā, tās izjūtot. Lai arī no pirmā acu uzmetiena šķiet, ka emocionālais stāvoklis arī nosaka domāšanu, šis process patiesībā norisinās otrādi – vispirms nāk doma, kas izraisa emociju, un tad emocija nosaka fizisko rīcību. Pastāv uzskats, ka cilvēka temperaments ir nemainīgs kopš dzimšanas, tomēr ne visu domu autori esam mēs paši. Dianētika runā par valodas ietekmi, kas nosaka domāšanu. Citu cilvēku izteikumi bieži vien pārtop par mūsu pašu domām! Bet kā?

Viss sākas ar traumām, kuras piedzīvojam savā dzīvē. Fiziskas sāpes izraisa „bezsamaņu”. Līdzīgu stāvokli izraisa arī zaudējuma sajūta, kā tas notiek šķiršanās brīžos vai tuva cilvēka nāves gadījumā. Bezsamaņa ir brīdis, kurā mūsu apziņai paslīd garām visa informācija, kura tiek saglabāta citā prāta daļā (reaktīvais prāts), kas atbild par ķermeņa dzīvības funkciju uzturēšanu briesmu brīžos. Šis prāta mehānisms ir pārmantots vēl no dzīvnieku pasaules, lai pasargātu sugu no iespējamiem draudiem tās izdzīvošanai. Tomēr cilvēks ir pāraudzis dzīvnieku un spēj sapratīgi izvērtēt situāciju bez nepieciešamības akli reaģēt. Turklāt viņš izmanto valodu, lai nodotu informāciju saviem ciltsbrāļiem. Un šeit parādās sekas, kas Dianētikā tiek aprakstītas kā "Izvēloties valodu tās milzīgo priekšrocību dēļ, cilvēks tika pakļauts vājprāta lāstam". Muļķīgas domas, kas iešaujas mūsu galvā visnepiemērotākajās situācijās, ir šis vājprāta lāsts, kas nāk no valodas. Bezsamaņas brīdī tiek saglabāts viss – sajūtu uztveres, citu cilvēku izteiktie vārdi un pašas personas secinājumi. Vēlāk, kad šis cilvēks jūtas noguris, neizgulējies vai saslimis, līdzīgi apstākļi vidē var aktivizēt pagātnes pieredzi, liekot no jauna izjust sajūtas un pieņemt izteiktās frāzes, kā savas domas. Tādā veidā mātes uztraukumi par lieko svaru kļūst par jūsu pārdzīvojumiem. Citu cilvēku izteiktās piezīmes kādam, kļūst par jūsu bažām un satraukumu. Mēs sākam ievērot nepamatotu diētu, jo kādam šķita, ka viņš ir resns. Un ja vēl tuvumā ir cilvēks, kurš arī raizējas par savu ārējo izskatu, šī pieredze sāk aktivizēties arvien vairāk un vairāk, radot reālu fizisku problēmu.

Izmantojot Dianētiku, jūs varat atklāt, ka lieko svaru ir noteikusi kāda muļķīga frāze sen atpakaļ, ko kāds ir pateicis jūsu mammai vai tētim. Turklāt šis notikums var būt daudz senāks nekā jūs spējat iedomāties. Valoda ienāk mūsu saprātā, līdz ar modes un kultūras tendencēm, lai vēlāk mūs pakļautu reklāmas ietekmei un sabiedrībā valdošajiem standartiem. Iespējams, liekā svara problēma kļuva moderna līdz ar hamburgeru un picu izplatību, radot sašutumu pilnus brīdinājumus par iespējamo aptaukošanos. Tagad šie brīdinājumi ir kļuvuši par realitāti arī tiem, kas nekad nav bijuši pakļauti ātro uzkodu valdzinājumam. Apvienojoties ar masu informācijas līdzekļu izraisīto histēriju un sabiedrībā esošo necieņu vienam pret otru, liekais svars ar dimdošiem soļiem klauvē pie ikvienas mājsaimnieces durvīm, lai piepildītu labklājības industrijas maciņu. 

Dianētika ļauj jums izrauties no šīm lamatām, lai saglabātu savu pašcieņu un mieru, atgūtu bērnības piesātināto prieka un laimes sajūtu un realizētu tos mērķus, kas tik ļoti vilina mūsu sirdis.

Lai kāds arī nebūtu liekā svara iemesls: domas, emocijas vai nepareizs uzturs, šī problēma vairs nebūs tik svarīga, ja mēs dzīvosim pilnvērtīgu dzīvi. Bet sievietes ir tā vērtas, lai tādu dzīvi dzīvotu.

Kā rakstīts grāmatā "Dianētika: mūsdienu zinātne par garīgo veselību":

"Rūpes par nākošo paaudzi gandrīz pilnībā gulstas uz sieviešu pleciem, tāpēc viņas pelna daudz lielāku cieņu nekā tās kustamās mantas statuss, kas tika viņām piešķirts pagātnē.

Tādā veidā doma par to, ka sieviete var sabiedrībā ieņemt daudz augstāku vietu salīdzinājumā ar tagadējo, nepavisam nav neveikla un utopiska. Viņai šī vieta ir jāieņem, ja mēs gribam, lai nākošajai paaudzei būtu pienācīga bērnība, mājās valdītu miers un saskaņa un sabiedrība attīstītos...

"Sievietes, jums ir pilnīgas tiesības un pamatojums pieprasīt, lai pret jums labi izturētos." L. Rons Habards

Grāmata nopērkama āmatnīcā www.prats.lv