Oho-ho! Es redzēju laimīgu Vīrieti

Kādā no pieturām iekāpa Vīrietis. Pamanīja sev kādu pazīstamu un piesēdās tam blakus. Tieši man iepretī. Vīrieši uzsāka sarunu. Es sāku pētīt – Vīrietis, pavisam nedaudz virs 30, vējā viegli piesarkusi seja, mazliet netīra darba jaka, adīta cepure, zem kuras atklājās kārdinoši izjukuši tumši mati, liela soma, kur atradās darbam nepieciešamie instrumenti (to noklausījos sarunā), dzirkstošas acis ar smieklu krunciņām.

Viņi runāja par darbiem, algu, bērniem, slimības lapām, sievām, kolēģiem, eiro ieviešanu, vietējiem veikaliņiem. Galvenais runātājs bija TAS Vīrietis. Es aizgrābta klausījos. Un nevilšus sāku smaidīt līdzi. Vīrieša smaids bija tik... Labu brīdi domāju, kāds. Un tad sapratu – pa īstam laimīgs. 

Nevilšus sāku smaidīt līdzi. Vīrieša smaids bija tik... Labu brīdi domāju, kāds. Un tad sapratu – pa īstam laimīgs.

Viņš – vīrietis, kurš strādā valsts uzņēmumā par elektriķi, saņem vidēju algu, ir nostrādājis vienā uzņēmumā 18 gadus (te man acis iepletās, jo Vīrietis tiešām izskatījās daudz jaunāks), audzina 3 bērnus, – izskatījās laimīgs. Nē – bija laimīgs! Viņš daudz smējās. Ne tā pieklājīgi vai ironiski, bet dzirkstoši un iedvesmojoši. 

Jūtos iedvesmota vēl šodien!

Paldies, Vīrieti, ka atgādināji – dzīve ir tik skaista, cik skaistu mēs to uztveram!

Kad Tu pēdējo reizi satiki pa īstam laimīgu cilvēku?

Un kad pats/pati pēdējo reizi sajuties pa īstam laimīgs/laimīga?

Autore: Audra Šauere, mammamuntetiem.lv redaktore

Foto autore: Marika Eglīte