Kas Latvijai ir bērns?

Bērnu tiesību aizsardzības likums 3.panta 1.daļa nosaka, ka, bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kuras saskaņā ar likumu izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. Civillikuma 219.pantā teikts, nepilngadība abu dzimumu personām turpinās tik ilgi, kamēr tā sasniedz astoņpadsmit gadu vecumu. Konvencija par bērna tiesībām 1.daļas 1.pants, šajā konvencijā par bērnu tiek uzskatīta ikviena cilvēkbūtne līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja saskaņā ar likumu, kas piemērojams attiecīgajam bērnam, viņš nekļūst pilngadīgs agrāk.

Tātad, lai kuru likuma normu mēs apskatītu, vārds, bērns - persona, kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu, kā Latvijā tā arī citās Eiropas Savienības valstīs. Ņemot vērā likumu, nav skaidrs, kāpēc, bērnam, kuram ir 7 gadi, braucot starppilsētu autobusā jāmaksā pilna biļetes cena, ejot uz teātri vai cita veida pasākumu, ir tas pats. Pakalpojuma sniedzējs šo likumu apiet ar līkumu, atrunājot, ka jaunais pilsonis sēdēs atsevišķā krēslā, nevis klēpī. Bet rodas jautājums, kāpēc mēs pensionāriem dodam atlaides, viņi taču nesēž klēpī, un neaizņem pusi no sēdekļa?

Aizejot uz ķīmisko tīrītavu, pajautājot cik maksā, iztīrīt 8 gadīga bērna mēteli, uz ko es saņemu atbildi, atlaides ir tikai bērniem līdz 7 gadiem, pēc tam jāmaksā kā pārējiem. Uzklausot nu jau ne tik šokējošu informāciju, nespēju aptvert, tad 8 gadīgs bērns ir bērns vai nav bērns?

Civillikuma 177.pantā par labu komersantiem un valdībai ir atrunāts, līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu - ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Protams, jebkura normāla mamma un tētis, "novilks sev ādu pār acīm" un darīs visu, lai bērnam būtu tas labākais. 

Cik zinu, visās valstīs vecāki rūpējas par saviem bērniem, bet tajā pašā laikā, valsts uzpūtīgi nepagriež muguru vecākiem ar bērniem, tieši otrādi palīdz, kaut vai ar to domu, ka šie mazie pilsoņi, būs viņu valsts ieguvums, viņu valsts patriotisms nebūs apdraudēts.

Plašsaziņas līdzekļos lasāms raksts "Grib aizliegt glābējsilītes, mediķi pret" ar argumentu iemeslu, ka tas kavē sakārtot valsts likumdošanu, lai vecāki varētu saņemt palīdzību no valsts bērna uzaudzināšanai ģimenē.Tiesībsargs aicina valdību likvidēt bērnunamus, bet uz šodienu premjers kongresā stāsta, kā cilvēkus atbrīvot no "nabadzības slazda", paziņo, ka, atbilstoši augstajai prioritātei, demogrāfijas atbalstam esam paveikuši daudz. Nebaidīšos pat sacīt - vairāk kā jebkura cita no iepriekšējām valdībām, premjers uzsvēra, norādot, ka jau šogad uzsākta mātes un bērna veselības programma un valsts apmaksāta, mākslīgās apaugļošanas programma.

Bioloģiskās ģimenēs augošs bērns no valsts puses, par to, ka tiesīgs būt Latvijas valsts pilsonis saņem 8 latus mēnesī, veicināt adoptāciju ģimenēs, kuras nevar pašas tikt pie bērniņa, valstij nav izdevīgi, bet piešķirt līdzekļus no valsts mākslīgās apaugļošanas programmai iznāk lētāk? 

Mana kursa biedrene ar diviem dēliem, kuri iet skolā aizbrauca uz dzīvi Vācijā, un es viņai pajautāju, cik Vācijā valsts maksā pabalstu par vienu bērnu? Uz ko es saņēmu atbildi 186 eiro vienam bērnam. Tiklīdz viņa piedeklarējās Vācijā, automātiski saņēma šo bērna pabalstu. Īrijā par vienu bērnu līdz 18 gadu vecumam maksā 150 eiro.

Ja vecākiem maksā 8 latus par bērnu, tad ar kādu stimulu, ieaudzina bērnā šīs zemes mīlestību, ar kādiem vārdiem, lai saka bērnam, ka viņam jābūt šīs valsts patriotam. Par astoņiem latiem šim patriotam nevar pat kurpju pāri nopirkt.

Protams, mīlestība kā tāda, nav naudā mērāma, bet nevar noliegt, ka lielāks patriotisms būtu, ja valsts izrādītu lielāku ieinteresētību par saviem nākamajiem pilsoņiem. Ir runāts ar daudzām mammām, un mammas tā arī nenoliedzot pasaka, gribas dažbrīd to naudu aizsūtīt atpakaļ, var būt valstij vairāk vajag. 

Kā sievietei, kura strādā zemu atalgotu darbu, ar 8 latiem mēnesī, nodrošināt bērnam labklājību, pēc esošās valsts likumiem? Kā māmiņai, kura gaida bērniņu, būt drošai par savu un bērna nākotni, ja kaut kādu apsvērumu pēc zaudēs darbu?

Ļoti plaši un daudz tiek runāts par bērniem kuri atrodas ārpusģimenes aprūpē, bērnu namos. Pēc Labklājības ministrijas datiem uz šā gada 24.novembri 1262 bērni gaida adoptētājus. Visi statistikas dati rāda, ka ārvalsts pilsoņi mūsu mazos pilsoņus var atļauties adoptēt vairāk nekā Latvijas iedzīvotāji.

Domāju, ka nu jau nevienam nav noslēpums, ka ārvalsts pilsoņiem ir labāk apmaksātas algas, sociālās garantijas, un viņiem nav jābaidās, ka šo adoptēto bērnu, kurš pēc adopcijas apstiprināšanas , iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli, pēc tam būs jāizaudzina par 8 latiem jeb 11 eiro.

Audžuģimenē par bērnu maksā 80 latus, vai šim bērnam materiālās vērtības ir lielākas, kā bioloģiskā ģimenē augošam bērnam?

Kāpēc bērns, kurš aug bioloģiskā ģimenē, tiek zināmā mērā no valsts puses diskriminēts, pabalsts ir nepilni 10 lati, no 7 gadu vecuma bērns skolā, uz ielas ir bērns, bet sabiedrisko pakalpojumu vietās bērns ieņem pieauguša cilvēka statusu?

Ar cieņu, Anita Lasmane.