Kāpēc mammai nav nekādu siltu jūtu pret mani?

Šis būs dīvains stāsts. Domāju, ka visam izskaidrojumu var sniegt profesionāls psihologs, kurš sapratīs gan cēloņus gan sekas. Un tā..
Jau mazai esot sajutu, ka manis mīļotā mamma pret mani brīžiem (laikam jau vienmēr) bija tāda it kā es viņai būtu sveša, meklējot aizstāvību un atbalstu brīžos, kad saskāros ar realitāti, es redzēju,ka primārais mammai ir sabiedrības domas, teikt kaut ko pret un aizstāvot savu bērnu nebija pieņemami. Tas brīžiem bija tik sāpīgi! Bija dažādas situācijas un dažādi gadījumi, kad taisnība bija man, atbalsta nebija nekāda, tikai nosodījums un izdabāšana citiem - svešiem. To visu ir grūti uzrakstīt, vēl jo vairāk tapēc, ka mīlu savu mammu un nevēlos neko sliktu par viņu teikt, taču es nespēju saprast, kāpēc viņai nav nekādu siltu jūtu pret mani un mīļuma. Jeb varbūt viņa neizrāda, tad kapēc tā un kā to mainīt? Kad vēl bija dzīva omīte tādus svētkus kā Ziemassvētkus centāmies svinēt kopā, taču tagad mamma izvēlas būt nevis ar ģimeni - meitu un mazdēliņu, bet gan savu draudzeņu kompānijā vai kur citur. Mani ļoti sāpina viņas svešums un vēsums pret mani. Nezinu, vai to visu iespējams mainīt, esmu centusies, bet bez panākumiem.