Draugs aizbrauca uz Angliju strādāt uz kuģa, mēs ar bērniem Īrijā

Sveikas! Gan jau ir bijušas vairākas diskusijas par šo tēmu, bet man tas ir kas jauns un nezināms. Draugs divas dienas atpakaļ aizbrauca uz Angliju strādat uz kuģa. Mēs dzīvojam Īrijā. Mums ir divas meitenītes, drusku pāri diviem gadiem. Strādās tur tagad divus mēnešus, ļoti ceram, ka sanāks atbraukt mājās kaut uz pāris dienām pa vidu.
Man ir ļoti grūti...stress, neziņa, nekad neesam bijuši šķirti tik ilgu laiku. 
Uznāk tādi vājuma brīži, ka liekas, nevarēšu izturēt, tas nav priekš mums. Un kad meitenes sāk meklēt tēti, saku, ka tētis darbā, bet nesaprot jau vēl, ka tēti tik drīz neredzēs. Tas ir pats grūtākais. Visu laiku tētis bija blakus, te pēkšņi vairs nav. Mājās negribas neko darīt, ne gatavot, ne ēst...
Dzīvojam nelielā pilsētiņā, nav īsti ko darīt, strādāju pāris vakarus nedēļā. Dzīvoju ar drauga mammu, viņa pieskata bērnus, kamēr semu darbā. Liekas, ka nespēšu izturēt. Viņš aizbrauca pelnīt lielāku naudiņu, jo pēc diviem mēnešiem, kad atbrauks, pārcelsimies atpakaļ uz Latviju. Tad nu jāpelna naudiņa, jo vajag remontēt dzīvokli. Viņš grib strādāt tur vismaz gadu. Es nezinu, varbūt ir kāda māmiņa, kura iet cauri tagad kaut kam līdzīgam...varbūt ir ieteikumi. Varbut varam parunāties, ja kādai ir līdzīga situācija. Es patreiz cenšos sarakstīties ar draugiem, ja nav līdzās, jo tad vieglāk. Tādas sajūtas kā tagad, tādu stresu, skumjas neesmu izjutusi...jo grūti arī tētim protams, viņš tur ir viens, man vismaz bērni blakus. Paldies, un gaidīšu kādu atbildi :)