Latvijā katrs ceturtais skolēns cieš no vardarbības

Atceros savu pamatskolas laiku, un ne visas atmiņas ir skaistas un jaukas. Atceros apsaukāšanos, dalīšanos foršajos un ne tik foršajos bērnos, ignorēšanu un pat kaušanos. Dažbrīd es biju uzvarētāju, dažbrīd zaudētāju pusē. Un tikai tagad, ar pieauguša cilvēka prātu, analizēju, kā tobrīd jutās tie, kam tika nodarīts pāri un kādas sekas tas atstāj uz tālāko dzīvi.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Mans bērns vēl neiet skolā, bet arī bērnudārzā rodas vardarbīgas situācijas – kāds kādu pagrūž, kāds kādam atņem mantu. Un te svarīgi īstajā laikā un vietā runāt ar bērniem, arī ar pavisam maziņiem, kā jūtas otrs, kad viņam sit vai kaut ko atņem, stāstīt, ko darīt, ja kāds kādam dara pāri. Un vecākiem jādomā arī par savstarpējām attiecībām un attiecībām ar bērnu, jo, kā rāda biedrības „Bērnu un jauniešu uzticības tālrunis” veiktais pētījums, lielai daļai vardarbībā cietušo bērnu ir sliktas attiecības ar vecākiem.


Pētījums un dati
Biedrības „Bērnu un jauniešu uzticības tālrunis” ir veikusi pētījumu par bērnu vardarbību un tās cēloņiem Latvijas skolās, kas ir daļa no starptautiska pētījuma, kur tika salīdzināta bērnu vardarbības izplatība Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Itālijas, Grieķijas un Bulgārijas skolās. Pētījuma dati atklāj, ka Latvijas skolās katrs ceturtais bērnus cieš no vārdiskas, fiziskas vai kibervardarbības. Tikai 66,82% aptaujāto bērnu dzīvo ar abiem vecākiem, kas ir sliktākais rādītājs starp pētījuma dalībvalstīm. 20,18%  bērnu dzīvo ar vienu no vecākiem, tas ir augstākais rādītājs starp pētījumā iesaistītajām valstīm. Tajā pašā laikā pētījums atklāj augstu abu bērna vecāku nodarbinātību Latvijā - 71,1% aptaujāto bērnu atzina, ka abi vecāki ģimenē strādā.

Sliktās attiecības vardarbībā cietušo bērnu ģimenē
Pētījums rāda pavisam bēdīgu ainu - lielai daļai upuru attiecības ar vecākiem ir viduvējas, sliktas vai pat ļoti sliktas, un domstarpības upuru ģimenēs tiek risinātas ar vardarbīgi vai pakļaujoties stiprākā vēlmēs. Savukārt lielākajai daļai bērnu, kuri izturas varmācīgi, ir labas attiecības ar vecākiem un sliktas attiecības starp vecākiem nav saistītas ar vardarbīgu uzvedību skolā. Tas liek secināt, ka varmākas ne vienmēr ir bērni no nelabvēlīgām ģimenēm.

Kā skolās bērnu starpā izpaužas vardarbība?
Visbiežākā ir apsaukāšanās. To apliecinājuši 72.0% no aptaujātajiem bērniem. 43.9%  aptaujāto norādījuši, ka par viņiem ir stāstītas nejaukas lietas, atsevišķi tiek izdalīta seksuāla ķircināšana, tenkas vai aizskaršana. Šo izjutuši 20.5% aptaujāto bērnu. 42.8%  bērnu ir grūstīti vai sisti, bet 37.9% ir cietuši no dažādām ļaunām piezīmēm par izskatu.  35.6%  bērnu ir jutušies atstāti vai izstumti. 21.2%  bērnu ir piespiesti darīt to, ko nav gribējuši, bet  25.0% ir piespiesti kaut ko darīt pat ar fiziskas vardarbības palīdzību. Mūsdienās vardarbības izpausmēs, atšķirībā no maniem skolas gadiem, zināmu vietu ieņem modernās tehnoloģijas. 20.8% aptaujāto bērnu atzinuši, ka ir saņēmuši nejauku e-pastu vai SMS, 15.2% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka par viņiem internetā ir izplatīti pazemojošo foto vai video, kā arī ir izplatīti pazemojoši foto vai video ar mobilā telefona starpniecību (12.5%).


Ko iesākt ar vardarbību?
Pētījums par bērnu vardarbību skolā rāda, ka ne cietušie bērni, ne tie, kuri to redzējuši, nezina, kā rīkoties, ja nonākuši vardarbības situācijā. Cietušie bērni nekā nereaģē, minot tādus iemeslus kā nevēlēšanos, lai viņu sauc par klačotāju, bailes no varmākas, bailes no soda, neticību, ka kāds var palīdzēt. Bērni, kuri ir redzējuši vardarbību, bet uz to nekā nav reaģējuši, uz jautājumu, kāpēc nepalīdzēja, atbild, ka baidījās par sekām, uzskata, ka tā nav viņa  atbildība, kā arī nezināja, kā palīdzēt. Biedrības „Bērnu un jauniešu uzticības tālrunis” valdes loceklis Mārtiņš Valters secinot stāsta: „Vardarbība Latvijas skolās joprojām ir augsta. 25 % bērnu atzinuši, ka cieš no vardarbības. Vecāku rūpes par bērnu labklājību, protams, ir primāras, taču jāpievērš lielāka uzmanība bērna audzināšanai. Vecāki un bērni lielāko dienas daļu pavada šķirti, tāpēc skolām būtu jāuzņemas iniciatīva bērnu izpratnes veicināšanā par vardarbību un  līdzcietības jautājumiem publiskā telpā.” Tomēr es no savas puses gribētu piebilst, ka vecāku ieinteresētībai, aktivitātei un labajam piemēram problēmas risināšanā ir bezgala liela nozīme. Kāpēc es tā saku? Pētījums pasaka atbildi - 44.6% aptaujāto bērnu atzinuši, ka ir bijuši upuri un paši arī ir izturējušies varmācīgi.

Mācību līdzeklis skolotājiem. Drīkst izmantot arī vecāki
Projekta ietvaros izstrādātas interaktīvs mācību līdzeklis – video ar subtitriem latviešu valodā, un rokas grāmata skolotājiem, par bērnu vardarbības jautājumu risināšanu skolās. M. Valters: „Video domāts, lai raisītu diskusiju par vardarbību klasē, savukārt skolotāju rokasgrāmatā sniegtas atbildes, kā rīkoties skolotājam vardarbības situāciju risināšanā skolā. Es ceru, ka Latvijas skolotāji izmantos šos vērtīgos mācību līdzekļus.” Interaktīvais video par bērnu vārdiskās, fiziskās un kibervardarbības prevenciju un skolotāju rokas grāmata pieejamas starptautiskā projekta „Eiropas anti- vardarbības kampaņa” mājas lapā www.e-abc.eu un biedrības „Bērnu un jauniešu uzticības tālrunis” interneta vietnē www.bernutalrunis.lv.
 

Reklāma
Reklāma

Autore: Audra Šauere, mammamuntetiem.lv redaktore

Foto: Dana Romaņuka, www.photokidz.lv