Latvijā katrs ceturtais skolēns cieš no vardarbības
Atceros savu pamatskolas laiku, un ne visas atmiņas ir skaistas un jaukas. Atceros apsaukāšanos, dalīšanos foršajos un ne tik foršajos bērnos, ignorēšanu un pat kaušanos. Dažbrīd es biju uzvarētāju, dažbrīd zaudētāju pusē. Un tikai tagad, ar pieauguša cilvēka prātu, analizēju, kā tobrīd jutās tie, kam tika nodarīts pāri un kādas sekas tas atstāj uz tālāko dzīvi.
Mans bērns vēl neiet skolā, bet arī bērnudārzā rodas vardarbīgas situācijas – kāds kādu pagrūž, kāds kādam atņem mantu. Un te svarīgi īstajā laikā un vietā runāt ar bērniem, arī ar pavisam maziņiem, kā jūtas otrs, kad viņam sit vai kaut ko atņem, stāstīt, ko darīt, ja kāds kādam dara pāri. Un vecākiem jādomā arī par savstarpējām attiecībām un attiecībām ar bērnu, jo, kā rāda biedrības „Bērnu un jauniešu uzticības tālrunis” veiktais pētījums, lielai daļai vardarbībā cietušo bērnu ir sliktas attiecības ar vecākiem.
Pētījums un dati
Biedrības „Bērnu un jauniešu uzticības tālrunis” ir veikusi
pētījumu par bērnu vardarbību un tās cēloņiem Latvijas skolās, kas
ir daļa no starptautiska pētījuma, kur tika salīdzināta bērnu
vardarbības izplatība Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Itālijas,
Grieķijas un Bulgārijas skolās. Pētījuma dati atklāj, ka Latvijas
skolās katrs ceturtais bērnus cieš no vārdiskas, fiziskas vai
kibervardarbības. Tikai 66,82% aptaujāto bērnu dzīvo ar abiem
vecākiem, kas ir sliktākais rādītājs starp pētījuma dalībvalstīm.
20,18% bērnu dzīvo ar vienu no vecākiem, tas ir augstākais
rādītājs starp pētījumā iesaistītajām valstīm. Tajā pašā laikā
pētījums atklāj augstu abu bērna vecāku nodarbinātību Latvijā -
71,1% aptaujāto bērnu atzina, ka abi vecāki ģimenē strādā.
Sliktās attiecības vardarbībā cietušo bērnu
ģimenē
Pētījums rāda pavisam bēdīgu ainu - lielai daļai upuru attiecības
ar vecākiem ir viduvējas, sliktas vai pat ļoti sliktas, un
domstarpības upuru ģimenēs tiek risinātas ar vardarbīgi vai
pakļaujoties stiprākā vēlmēs. Savukārt lielākajai daļai bērnu, kuri
izturas varmācīgi, ir labas attiecības ar vecākiem un sliktas
attiecības starp vecākiem nav saistītas ar vardarbīgu uzvedību
skolā. Tas liek secināt, ka varmākas ne vienmēr ir bērni no
nelabvēlīgām ģimenēm.
Kā skolās bērnu starpā izpaužas vardarbība?
Visbiežākā ir apsaukāšanās. To apliecinājuši 72.0% no aptaujātajiem
bērniem. 43.9% aptaujāto norādījuši, ka par viņiem ir
stāstītas nejaukas lietas, atsevišķi tiek izdalīta seksuāla
ķircināšana, tenkas vai aizskaršana. Šo izjutuši 20.5% aptaujāto
bērnu. 42.8% bērnu ir grūstīti vai sisti, bet 37.9% ir
cietuši no dažādām ļaunām piezīmēm par izskatu. 35.6%
bērnu ir jutušies atstāti vai izstumti. 21.2% bērnu ir
piespiesti darīt to, ko nav gribējuši, bet 25.0% ir
piespiesti kaut ko darīt pat ar fiziskas vardarbības palīdzību.
Mūsdienās vardarbības izpausmēs, atšķirībā no maniem skolas gadiem,
zināmu vietu ieņem modernās tehnoloģijas. 20.8% aptaujāto bērnu
atzinuši, ka ir saņēmuši nejauku e-pastu vai SMS, 15.2% aptaujas
dalībnieku norādījuši, ka par viņiem internetā ir izplatīti
pazemojošo foto vai video, kā arī ir izplatīti pazemojoši foto vai
video ar mobilā telefona starpniecību (12.5%).
Ko iesākt ar vardarbību?
Pētījums par bērnu vardarbību skolā rāda, ka ne cietušie bērni, ne
tie, kuri to redzējuši, nezina, kā rīkoties, ja nonākuši
vardarbības situācijā. Cietušie bērni nekā nereaģē, minot tādus
iemeslus kā nevēlēšanos, lai viņu sauc par klačotāju, bailes no
varmākas, bailes no soda, neticību, ka kāds var palīdzēt. Bērni,
kuri ir redzējuši vardarbību, bet uz to nekā nav reaģējuši, uz
jautājumu, kāpēc nepalīdzēja, atbild, ka baidījās par sekām,
uzskata, ka tā nav viņa atbildība, kā arī nezināja, kā
palīdzēt. Biedrības „Bērnu un jauniešu uzticības tālrunis” valdes
loceklis Mārtiņš Valters secinot stāsta: „Vardarbība Latvijas
skolās joprojām ir augsta. 25 % bērnu atzinuši, ka cieš no
vardarbības. Vecāku rūpes par bērnu labklājību, protams, ir
primāras, taču jāpievērš lielāka uzmanība bērna audzināšanai.
Vecāki un bērni lielāko dienas daļu pavada šķirti, tāpēc skolām
būtu jāuzņemas iniciatīva bērnu izpratnes veicināšanā par
vardarbību un līdzcietības jautājumiem publiskā telpā.” Tomēr
es no savas puses gribētu piebilst, ka vecāku ieinteresētībai,
aktivitātei un labajam piemēram problēmas risināšanā ir bezgala
liela nozīme. Kāpēc es tā saku? Pētījums pasaka atbildi - 44.6%
aptaujāto bērnu atzinuši, ka ir bijuši upuri un paši arī ir
izturējušies varmācīgi.
Mācību līdzeklis skolotājiem. Drīkst izmantot arī
vecāki
Projekta ietvaros izstrādātas interaktīvs mācību līdzeklis – video
ar subtitriem latviešu valodā, un rokas grāmata skolotājiem, par
bērnu vardarbības jautājumu risināšanu skolās. M. Valters: „Video
domāts, lai raisītu diskusiju par vardarbību klasē, savukārt
skolotāju rokasgrāmatā sniegtas atbildes, kā rīkoties skolotājam
vardarbības situāciju risināšanā skolā. Es ceru, ka Latvijas
skolotāji izmantos šos vērtīgos mācību līdzekļus.” Interaktīvais
video par bērnu vārdiskās, fiziskās un kibervardarbības prevenciju
un skolotāju rokas grāmata pieejamas starptautiskā projekta
„Eiropas anti- vardarbības kampaņa” mājas lapā www.e-abc.eu un biedrības
„Bērnu un jauniešu uzticības tālrunis” interneta vietnē www.bernutalrunis.lv.
Autore: Audra Šauere, mammamuntetiem.lv redaktore
Foto: Dana Romaņuka, www.photokidz.lv