Sākas dzemdības, vīrs jautā: Ko man vilkt mugurā??

​Bija 2010. gada 15. maija vakars un sēžot pie TV ekrāna runājām par rītdienas svētykiem un domājām, kā veiksmīgāk turp nokļūt. 16. maijs ir mana vīratēva svētki - Edvīni. Tomēr ņemot vērā, ka mans dzemdību termiņš bija pavisam tuvu, nopūtos un atteicu, ka dikti negribu doties, jo esmu nogurusi. Vīrs atteica, lai beidzu īdēt un būs vien uz kādu stundiņu jāaizbrauc.

Nu pienākums ir un jāaizbrauc ir, nu kaut vai uz kādu stundiņu. Tur nu es piekrītu. Devāmies pie miera, bet pie sevis domāju, ka dikti negribas braukt un vēl 4. stāvs, ārprāc!!!!! Tomēr Enija mani sadzirdēja un 16. maiju ieskandināja ar savu pasaulē nākšanu, jo ap plkst. 01.00 naktī Enucis sāka dumpoties un gribēja ātrāk nokļūt pie mums. "Viņa laikam arī nevēlas doties svinēt Edvīnus", noteicu un modināju vīru, lai paziņotu, ka laiks doties uz Dzemdību namu. Tomēr pats smieklīgākais, ka vīra pirmais jautājums - "Ko man vilkt mugurā????"

Nonakdami Dzemdību namā, ap plkst. 05.00 sapratām, ka Enija izjaukusi visu saplānoto vārda dienas svinēšanu un noteicām, ka tagad šī būs Enijas diena, nevis Edvīna!!!! 

P.S. Bērniņš vienmēr mūs dzird un cenšas palīdzēt jebkādā dzīves situācijā, ja arī viņš ir puncī!