Esmu viena, bet ne vientuļa. Citi - būdami pārī, ir daudz vientuļāki

Gribu padalīties ar Jums, mīļie lasītāji, ar vienu šodienas atklāsmi. Kā jau brīvdienā, aizgāju uz lielveikalu un iepirku pārtiku, bet ne par to ir stāsts.

Mājās nākot, izdomāju iegriezties uz brīdi kafejnīcā, lai pabaudītu jauku atpūtas brītiņu pie kafijas tases un maizītes. Ar "Rimi" maisu piesēdu pie viena galdiņa un relaksējos.

Pāris - ģimene - sēdēja kā paguruši viens no otra, vai garlaikoti viens no otra, vai - kopā būdami, bet vientuļi...

 

Sanāca pavērot publiku - pārsvarā visi bija pa DIVI - pie galdiņa tērzēja divas draudzes, tur vēl divas draudzenes, tad divas kundzītes, tad iegāja ģimene - sieviete, vīrietis un mazs bērns, ap gadiem 6-7. Bet! Viņi pie galdiņa klusēja, bērns sēdēja par sevi - viņš vēl devās kaut ko nopirkt, bet jaukais pāris - ģimene - sēdēja kā paguruši viens no otra, vai garlaikoti viens no otra, vai - kopā būdami, bet vientuļi...

Nu un lūk, mana atklāsme, ka neesmu es vairāk vientuļa vai mazāk vientuļa, nebūdama uz šo brīdi ar kādu kopā savā dzīvē, ka arī pārī esot, cilvēks var būt vientuļš, varbūt pat vientuļāks par mani, jo mana dzīve ir interesanta, esmu ļoti sabiedriska un darbīga. Bet ne vientuļa vai vairāk vientuļa kā kāds, būdams attiecībās, būdams ģimenē.