Iet palīgā. Vienkārši – tāpat vien

Tā kā tīrāmā vieta atrodas ceļa malā, teju ikviens kaimiņš, garām braucot, novēlēja veiksmi darbā un nošausminājās, cik daudz darāmā. Viens šāds garāmbraucējs vēl uzsauca: “Vai tad palīgus nevajag?” “Vajag, vajag!” atsaucās vīrs. 

Pēc brīža skatāmies – puisis klāt ar savu cirvi un zāģi. Esot atnācis palīdzēt. Mūsu reakcija, kā jau latviešiem, visai aizdomīga – nez, ko šim vajag. Vai tā no laba un brīva prāta kāds nāks palīdzēt. Beigās pašiem kauns palika par savu aizdomīgumu un aizspriedumainību. Tā kopā nostrādājām visu pēcpusdienu, papļāpājām par visādiem niekiem un izdarījām ļoti daudz.

Jāatzīst, vakarā bija ļoti forša sajūta, ka ir sastopami arī tik labi un draudzīgi cilvēki. Pat pazuda īgnums par kaimiņu atstātajiem polietilēna maisiem, salauztajiem krēsliem, stikla pudelēm un no dzīvžogiem nogrieztajiem zariem.

Paldies! :) 

Autore: Audra Šauere, mammamuntetiem.lv redaktore