Ģimenē alkoholiķis

​

Es te netīšām uzdūros uz rakstu ar virsrakstu Es mīlu... alkoholiķi. Mūslaiku kristīnes grēksūdze. Un tā radās šis raksts.

Mēs dzīvojam ļoti dīvainā sabiedrībā un vajadzīgs ir pilnīgi viss veselais saprāts, lai personīgu novērojumu rezultātā, cilvēks nonāktu pie tā kas ir kas. Un pats, pats grūtākais samudžinātajā daudzo viedokļu un dzīves stāstu bardakā, saglabāt veselo saprātu un neiekrist attaisnojumos (savos vai otra).

Izstāstīšu jums manu stāstu. Es esmu vienkārši sieviete, kura piedzimusi padomju laikos un bernībā dzīvojusi parastā ģimenē, nelielā pilsētā. Tā nu iznāca, ka vienīgais vīrietis mūsu ģimenē bija vectēvs. Loģiski sagaidīt, ka visi ģimenes locekļi strādātu un par visu sapelnīto racionāli sadalot dzīvotu. Visi strādā, visi pelna, visi piedalās sadzīves tēriņos (protams atstājot līdzekļus privātajām vajadzībam, arī tas būtu loģiski sagaidāms). 

Tad nu atgriezīsimies pie vienīga vīrieša ģimenē. Ko sagaida no vīrieša? Atbalstu, palīdzību, iztikas līdzekļus. Tiem, kuri tagad ver vaļā muti par «vīrieš tiesībām», lielo mīlu, vīrieti ka naudas mašīnu vai vēl kaut kādiem gudriem argumentiem,varat tālāk nelasīt. Jums šeit nekā interesanta nebūs. Es nerakstīšu par jūtam, es rakstu par vienkāršu elementāru sadzīves ētikas mehānismu — ģimeni, kā instrumentu kura palīdz dzīvot tīri materiālā līmenī (paturot prātā ka lielās jūstas fundamentā vienkārši ir) un katram ģimenes locekļiem sasniegt savus personīgos mērķus (ideālā aina). 

Tā nu šis vīrietis savas funkcijas veic. Un tad pēkšņi aiziet «zapojā». Uz nedēļu. 

Kas šajā laikā notiek ar ģimeni? It kā «normāla» aina? Apskatīsimies ko nozīme viņa «pestivāls» šai ģimenei. 1. Mīnus divas darba rokas (nedēļas divas, jo ir lāpīšanās periods) 2. Mīnus nodzertā nauda (paša un vēl sieviešu nopelnītā, plus vēl jāaizņemas lai salāpītos). 3. Mīnus vīrieša atbalsts, kurš ir ļoti svarīgs (morālais) 4. Ģimenei ir jāpacieš savā mājā cilvēks, kurš smird, murgo, krīt, muld un visādi citādi ir nepatīkams (atgādināšu 2 nedēļas) 5. Kā jau «pestivāla laikā» vienatnē dzert nav interesanti, tāpēc tiek vilkti uz māju pudeles brāļi 6. Paļauties uz šo «stiprā dzimuma pārstāvi» nevar, jo viņš vienkārsi neatceras ko ir teicis.

Tā nu iznāk, ka viena ģimenes locekļa «pestivāls» pārejiem mājiniekiem izvēršas par murgu. Pie kam, kā likums «zapoji» atkārtojas reizi mēnesī vai divos. Tikko ģimene nomaksā visus alkoholiķa parādus un savus (jo kaut kā ir jāiztiek), tā babāc atkal jauns «pestivāls».

Un ko ar šito brīnumu darīt? Tā mans vectēvs dreifēja pa dzīvi un ģimenes sievietes viņu …. atbalstīja. Tieši tā, atbalstīja, jo neizdarīja neko, lai nokārtotu šo problēmu. Iedomājieties, ka jūsu dzīvē (un ne tikai jūsu, jums apkārt vēl ir cilvēki) ienāk kāds, kurš, piesedzoties ar visādiem attaisnojumiem (visi dzer), spiežot uz līdzjūtību (man paģiras, galva sāp, palīdzi) un   nevēloties neko mainīt (jo man arī ir tiesības, ko gribu to daru), lēni vai ātri nolaiž jūsu dzīvi kanalizācijā. Un tad jūs esat pie daktera, viņš jums izraksta drapes, pēc tam antidepresantus, pēc tam palielina devu, pēc tam jūs jau esat narkomāns, atkarīgais, kurš bez ķīmiskajiem stimulatoriem nespēj dzīvot.

Taču visa pamatā ir attaisnojumi. Tā ir ļaunuma sakne. Kad cilvēks slēpjas aiz attaisnojumiem, viņš nespēj uzņemties atbildību ne par savu, ne savu līdzcilvēku dzīvi. Un tad vēl šīs varenās jūtas — līdzjūtība. Arī tas ir mehānisms, kā attaisnot to, ka otrs ir izdarījis visu lai viņam sāpētu. Paskatieties ko nozīmē šis vārds — «līdzi» un  «just», tas ir just to pašu ko jūt otrs. Un tagad pasakiet kāpēc un aiz kādiem apsvērumiem jums būstu jājūt tas pats, ko jūt alkoholiķis uz paģīrām?

Skarbi. Taču patiesi. Ja manas ģimenes sievietes būtu uzņēmušās pilnu atbildību par savu dzīvi un savu nākotni, viņas pēc pirmā «pestivāla» būtu pateikušas vectēvam — tad nu ta mīļais, mēs esam kopā, lai no dzīves un darba būtu gandarījums, lai palīdzētru viens otram sasniegt mūsu mērķus un lai mūsu personības attīstītos. Tu grauj mūsu dzīves, jo tu tieto alkoholu. Tu esi atkarīgais — narkomāns, kurš nevar apstāties un nekontrolē to, kas ar tevi notiek. Ir divi varianti — tu turpini dzert, savāc mantas un lasies vai otrs variants — tu pārstāj dzert alkoholu vispār. Ja pieņemsi otro variantu, mēs tev palīdzēsim. Tāda ir veselīga domāšana. Tā izskatās un skan atbildība. Jo atbildība — tas nav vilkt visu vienam, atbildība ir ZINĀT kas ir labi un kas nav labi, kas palīdz un kas grauj, atbildība ir būt dzīves gudram un nepieļaut, lai tavu un tavu tuvinieku dzīvi noniecinātu un izķēzītu narkomāns (alkoholiķis).

Piemērā ir minēts vīrietis, taču sievietes alkoholiķes ir sastopamas sabiedrīta gandrīz tādā pašā skaitā. Cilvēki lieto alkoholu slēpti vai atklāti, no tā sekas nemainās. Katru vakaru izdzertās pāris vīna glāzes, īstenībā nozīmē tiešī to pašu, katastrofa apkārtējiem ir tieši tāda pati, ja paskatās ciešāk.   

Alkohols jeb etanols mūsu valstī ir atzīts par legālu …. narkotiku. Ja kāda narkotiska viela ir legalizēta, tas nenozīmē, ka tā pārstāj būt narkotika.

Ko jūs varat darīt? Sākumā izlasiet zemāk aprakstītos faktus par alkoholu. Nodotiet šos faktus jūsu līdzcilvēkiem, ieskaitot alkoholiķus (kad viņi ir «skaidrā») un pieņemiet priekš sevis lēmumu — jūs atbalstāt  alkoholismu vai nē, un tad rīkojieties. Un pievērsiet īpašu uzmanību bērnu izglītošanai šaja jautājumā, bērni nav kaut kādi atpalikuši mājdzīvnieki. Bērns ir tāds pats cilvēks, kā jūs tikai nav paspējis izaugt un fiziski nobriest. Bērni uzsūc informāciju no apkārtnes un jūsu atbildība iedot viņiem FAKTUS, nevis aizliegumus, draudus vai kaut kādas vēl aplamības. Dodiet bērniem FAKTUS, neuzspiediet informāciju, pārrunājiet ar viņiem tos un jūs būsiet pārsteigti, ka bērns palīdzēs jums labāk un dziļāk izprast šo cilvēces «attaisnoto narkomāniju».

Mūsu ikdiena ir pilna ar uzspiesto reklāmu un «laimīgajām» dzērāju sejām. Tie visi ir meli. Un jūs to zinat. Lietojot alkoholu vakarā, no rīta cilvēks ir noguris, domā lēni, pieļauj kļūdas, viņam ir slikts garastāvpoklis. Lietojot alkoholu ilgstoši parādās mūsdienu superslimība depresija. Ko ārstē, starp citu ar narkotikām (antidepresantiem). Vienīgais veids kā ar to tikt galā — būt informētam, pie kam maksimāli labi, alkohola tirgoņi jums neuzspiestu savu «jaukās, laimīgās dzīves» bildīti. Patiesība ir absolūta pretēja. Un jūs to zinat! 

Kāda ir jūsu idelās dzīves aina? Manējā sastāv no ļoti daudz kā un alkohola un narkotiku viņā nav. Iedomājieties cik labi un droši būstu dzīvot sabiedrībā, kurā cilvēki ir skadrā, kurā prieks ir patiess, nevis alkohola reibumā, kurā draugs apmainās domām ar draugu, nevis dzērumā kaut ko muld, kurā var paļauties uz otru zinot, ka viņš neaizmirsīs daļu vai visu, jo piedzersies. Ideālā sabiedrībā, kurā cilvēki strādā, sasniedz savus mērķus un dalās ar panākumiem un tos, kuri pieņem lēmumu kļūt par alkoholiķiem (jo tas ir lēmums) izraida no sabiedrības. Es vēlos šādu ētisku sabiedrību. Un jūs?

Liene Gudkova

10. jūnijs, 2013 Kopenhāgena

_____________________________________________________________________________

FAKTI

1. Alkohols — tā ir narkotika.

To klasificē kā depresantu, tas palēnina dzīvībai svarīgas funkcijas, kas fiziski izpaužas kā nesakarīga runāsana, kustības koordinācijas zaudēšana, uztveres spēju traucējumi un nespēja ātri reaģēt.

Uz saprātu alkohols iedarbojas sekojoši: tas samazina cilvēka spēju racionāli domāt un izkropļo viņa uztveri par notiekošo. No izdzertā daudzuma, ka arī no tā, kādā fiziskā stāvoklī atrodas cilvēks, alkohols var izsaukt sekojošas izpausmes: miegainību, vemšanu, caureju, galvassāpes, elpošanas traucējumus, izkropļotu pasaules redzējumu, mazasinību, ilgāku vai garāku samaņas zaudēšanu. 

2. Alkohola definīcija (1972. gads) - mazviskozs, caurspīdīgs, degošs šķidrums ar raksturīgu spirta smaržu, pieskaitāms pie spēcīgas iedarbības narkotikām, sākumā uzbudinošs, vēlāk izraisa centrālās nervu sistēmas paralīzi

3. Ķīmiski alkohols, nonakot organismā «pārvēršas» par etiķi un tikai pēc tam par ogļskābo gāzi un ūdeni. Etiķis, nonākot organismā bojā visas šūnas ar ko nonāk saskarsmē. Šūnas mirst. Organismam tas ir stress un papildus slodze (kā saindēšanās gadīūjumā).

4. Etanols nav kancerogēns, taču tā pamata metabolīts acetaldecīds ir TOKSISKS. Etanola ilgstoša lietošana izsauc sekojošas saslimšanas: aknu ciroze, gastrīts, kuņģa čūla, kuņģa vēzis, zarnu trakta vēzis, sirdsdarbības un sainsvaru slimības.

Šeit varat uzzināt, kā viedoklis, ka alkohols nav narkotikas var novest līdz fatālam rezultātam.

Uzziniet faktus. Pasūtiet  BEZMAKSAS Brošūru drugfreeworld.org «Правда об алкоголе».

https://secure.drugfreeworld.org/ru/store/products/truth-about-alcohol-booklet.html