Par pērtiķēnu līdzību ar cilvēkbērniem jeb otrādi

"Reiz tika veikts nežēlīgs eksperiments ar maziem pērtiķēniem. Dažus pērtiķēnus tūlīt pēc piedzimšanas viņu mātēm atņēma un ielika tukšā būdā, kurā bija tikai pudele ar knupi, no kuras tie varēja padzerties.

Citi pērtiķēni tika ielikti tādā pašā būdā, tikai viņiem tika iedota ar mīkstu vilnas gabalu aptīta lelle, kaut kas līdzīgs mākslīgai mammai.

Pērtiķēni no trešās grupas varēja mierīgi palikt pie savām mātēm. Un kas izrādījās?

Par normāliem, veseliem pērtiķēniem izauga tikai tie, kas netika nošķirti no savām mātēm.

Pērtiķēni, kas dzīvoja tukšajās būdās bez lelles, dzēra pienu un pārējā laikā līdz nāvei nobijušies nīkuļoja, iespiedušies stūrī. Pērtiķēni, kuriem bija iedota lelle, pie tās krampjaini turējās - tik krampjaini, ka pat nebija gatavi to kaut uz mirkli palaist vaļā, lai padzertos. Viņi drīzāk mira badā, nekā pieļāva iespēju palikt bez savas mākslīgās mammas. Vēlāk tika arī pētīts, kā pērtiķēni attīstījās tālāk.

Visbēdīgāk bija ar tiem, kas dzīvoja tukšajās būdās. Izrādījās, ka viņi nespēj sadzīvot ar citiem pērtiķēniem un bija pirmie, kuriem uzbruka slimības. Pērtiķēni, kuriem tika dota lelle, pēc eksperimenta beigām atguva to, ko bija iekavējuši auguma ziņā, taču arī viņi netika gluži sveikā cauri. Par normāliem, veseliem pērtiķēniem izauga tikai tie, kas netika nošķirti no savām mātēm".

Nezinu kāpēc, man šis pētījums ar pērtiķēniem pārāk cieši sasaucas ar mūsu cilvēkbērniem, kas izauguši lieli, nespēj adekvāti rīkoties un auzdināt savus mazuļus. Šis stāsts vienkārši ir viela pārdomām ikvienam, un nekādā gadījumā ne reklāma grāmatai, kas manās rokās nokļuva pavisam nejauši.

Citāts no Kārela Glastrā van Loona grāmatas "Kaisles auglis". Tā izdota 2006.gadā, izdevniecībā "Madris" ar Nīderlandes literatūras izdošanas un tulkošanas fonda finansiālu atbalstu.

Autore: mammamuntetiem.lc redaktore Aija Rutka.